Lietoju mitrās (speciālās) salvetes "āriņai" un Clean Master aplikāciju "iekšiņai". Numurus, bildes un citus datus gan nākas "ar aci" laiku pa laikam pārskatīt, lai nevajadzīgas pagātnes astes nevelkas līdzi.

Vai tik pati sabiedrība laika gaitā nav to visu tā pamazām radījusi - kauninot viens otru par simpātijām un interesi pret pretējo dzimumu? Veidojot meiteņu - zēnu skolas, baznīcu guļamzālēs guldot blakus vienā gultā viena dzimuma bērnus, "sieviešu" un "vīriešu" pirtis. Utt.

Nez vai ir tik svarīgi - vīrietis vai sieviete. Pie tam ir daudz vīriešu, kuri itin labi vada savas ģimenes sadzīvi.
Domāju, ka vadītājam (jebkurā jomā) galvenais ir spēja rast risinājumus, kuri apmierina vairākumu, nevis saprast problēmas. Un nav svarīgi, kāda izglītība vai iepriekšējā pieredze cilvēkam ir. Kā tautas pasākās vēsta - cūkgans reizēm ir gudrāks par kungu.

Var, ja laime ir būt kopā ar "pilnīga" auguma partneri, vai ja pats "pilnīgā" apmērā jūties laimīgs.

Parēķini, kas izdevīgāk - nopirkt diegu, adatu, varbūt pat brilles, joir jāredz ievērt diegu adatā....
Dažreiz ekonomiskāk, būs nopirkt jaunas, jo sevišķi sievietēm, ražotas tiek "vienreizējās" lietošanas zeķes.
Bet daudzi bagātie stāsta, ka tikai taupot, labojot bojātas ikdienas lietas, var tikt pie "lielās naudas".
Katram savs ceļš.

Kamēr mēs domāsim, ka valsts labklājību veido kaut kādi mistiski (nevis pašu ievēlēti) ļaunie politiķi un ierēdņi, no mūsu pašu samaksātajiem nodokļiem, ka ārzemēs visi dzīvo zaļi, jo tikai "bāž savā kabatā", tikmēr pie mums nekas nemainīsies. Mēs katrs domājam tikai par savu labumu, bet gaidām, lai to dod sabiedrība (valdība). Pārāk samežģiti tie prāti mums.

Past atrodoties pūlī un sekojot tā plūsmai, es, instinktīvi, ap sevi radu "aizsarglauku", kurš ļauj man būt pašai un reaģēt atšķirīgi no citiem, būt elastīgai.

Man ne pārāk patīks sabiedriskā transporta cena Rīgā, bet par Tallinu arī saka tikai puspatiesību - iebraucējiem IR jāmaksā. Pati biju un pirku biļeti. Tā kā tā dalīšana vietējos un iebraucējos būtu bijusi taisnīgāka.

Mēs esam Brīnums, un viss mums apkārt, viss kā mēs to redzam, saprotam, pieņemam.

Katrs meklē un atrod savu ceļu kā būt laimīgam, kā piepildīt savu dzīvi. Vienam tās ir Dievs - klosteris, priestera tērps. Citam militārā svēra, citam mātes vai tēva būtība, citam psiholoģija, citam.... Galvenais, lai tas tiešām tevi piepilda, lai tu esi "savā ādā".