Atriebība vienmēr solās būt salda, bet kad tas darīts, izrādās, ka gandarījuma nav. Tādēļ nevajag nevienam atriebties. dzīve pati visu noliek savās vietās, un tad bieži vien ir "pārsteigums" un arī gandarījums!
Zinu no savas pieredzes!

Viss atkarīgs no "stulbās lietas"...

Tāpēc, ka tas ir stipri ieaudzēts sabiedrības stereotips. Ja vīrietis aiziet pa kreisi, tātad krāpj, ja sieviete - tātad tas bija tikai flirts, mirkļa vājums, vai tik tiešām atriebība. Nu apmēram kā mūsu valstī - ja noziegumu izdara miljonārs, tad tam izsaka rājienu, bet ja kāds mazāk sociāli aizsargāts, tad pēc pilnas programmas.

Manā uzskatā, lai cik tas ciniski neskanētu, šāds brīdis pienāk tikai tajā reizē, kad mirst kāds tuvs cilvēks. Fiziski viņš dzīvē vairs nevar būt, bet paliek sirdī ar atmiņām.
Citu variantu šādai situācijai nav un būt nevar.

Nē! NĒ! Un vēlreiz NĒĒĒĒ! Šit labs ir vecais sakāmvārds: Baro vilku cik gribi, tik un tā uz mežu skatīsies...

Tikai viens iemesls - par katru cenu nebūt vienai. Bet tiklīdz tas ir noticis, tā pašvērtējums stipri zem nulles. Emocionalitāte - lūk iemesls. Kāds teiks - bet ir arī precētas, kopā ar puisi, bet tik un tā skumjas acis. Atrodoties barā, vēl nenozīmē būt bara loceklim. Arī starp dzīvniekiem - tie, kas ir vāji, nespēj par sevi pastāvēt, tiek atstumti. Lūk panaceja.
Iesaku sievietēm ar skumjajām acīm apstāties spoguļa priekšā, un uzdot sev šo jautājumu:"Kādēļ man ir skumjas acis, un ko darīt lai tā nebūtu?" Varbūt palīdzēs, ja vien negribēsies kārtējo reizi sevi pažēlot....

Vislabāk jau nededzināt visus tiltus. Vismaz kādu laipiņu jāatstāj. Bet durvis veru pats. Tā audzināts...

Tas nozīmē aizvainojumu. Lielu!

Intuīcija tiešām ir brīnišķīga maņa. Tikai bieži mēs to ignorējam. Bet bieži vēlamo pieņemam per esošo slēpjoties aiz intuīcijas. Kas ir labāk? To lai katrs izlemj pats.
Un intuīcija nav tikai sievietēm....

Izdomu tīkli nav nekas labs, jo agrāk vai vēlāk tas tik pat nāks gaismā. parasti saka - nevajag melot, vajag stāstīt patiesību, bet ne līdz galam.
Tomēr es esmu par atklātību. Meli, izdoma - tas viss ir laicīgs, pēc kā tik un tā nāks vilšanās. Un šī vilšanās parasti ir daudz reiz rūgtāka.