Neviens nepiedzimst jau pratējs-nedarīsi, nekad neko neiemācīsies.Nav jādara uzreiz Doktora , zinātnieka darbi.Vispirms iesāc ar mazumiņu, lai līdz Lielajam izaugtu.

Kā nu kuro reizi- nu nemāku es operēt , un labāk būs , ja klāt neķeršos- teiksim - sirds transplantācijai.    Toties- ja es neprotu smalku tambortehniku- nu nebūs liela skāde, ja mēģināšu- kas sanāk, sanāk.

Kā kur.. Pie sevis mājā var eksperimentējot censties iemācīties,ko neprot. Bet strādājot citam vai algotā darbā tomēr vajadzīgs prasmīgs skolotājs jeb meistars,kurš pamācītu,kā jādara. Vien mīlas lietas neviens cits nevar ierādīt.

Ja nav iespējas izvēlēties - tad jādara abos variantos ..

galvenais ir nevis but droshsirdigam..bet ka tev ir stipra apzinja ka taads esi..tad jau var visu....

Dažreiz svarīga ir nevis māka darīt, bet centība, pat ja neprot.

Skatoties, ko? Darot vienmēr ir iespēja iemācīties.

Tas ir atkarigs no ta darbina kurs ir javeic.Jo pastav daudz dazadu darbinu,no kuriem mes baidamies,un pat nemeginam,izmeginat.Tas vairak atiecas uz parastiem darbiniem.

Darbs dara darītāju , visu var iemācīties !  

Ja ko neprot, bet ir vajadzība kvalificēti padarīt, tad pakonsultējies pie specialistiem,
un patrenējies mājas apstākļos. Kad pārliecināsies, ka sanāk tā --> tad skrien
pelnīties, sagādājot sev pieredzi attiecīgajā jomā.

labāk ir godīgi pateik,ka neprot to darīt.....

nevienC skuķis par šoferi nav piedzimis - kursos jāiet. bet kad daža laba parkojas, tad prātā nāk doma - labāk nebūtu dzimusi

Es domāju, ka labāk darīt to ko proti. Otrs jautājums- ja ir velme darīt ko neproti, vienmēr var iemācīties.

labak palugt profesionalu un pastavet klat lai nakam reiz pasam visu izdarit,bet tas der tikai sikumos,tomer labak lai nopietnus darbus dar meistari

Es varu spriest pēc sava darba specifikas- strādāju profesionālās izglītības iestādē. Pie mums jaunieši bieži vien atnāk mācīties profesiju, ar kuru saistītos darbus nekad dzīvē vēl nav paspējuši darīt, bet domā, ka strādās par automehāniķiem, galdniekiem, pavāriem.... Man teikums, kurš jau kļuvis par leģendu, nav manis izdomāts- ATTIEKSME,  ATBILDĪBA, CIEŅA pret darbu , ko tu dari, pret cilvēkiem, kuriem tu to dari un pret cilvēkiem , ar kuriem kopā to dari!

viss atkarigs no situacijas...

Nevajag izlikties, ka proti, ja neproti.