Zel,bet nesanak tik cik gribetos,vienmer pietrukst.Ka jau vissiem.

Sev laiks ir jāatlicina-tak tik daudz gribas redzēt ,izlasīt,ir savi vaļas prieki,paskatījos plānotājā-lidz gada beigām visas piektdienu pēcpusdienas,sestdienas ,svētdienas-saplānotas-pasākumi,teātri,opera,ekskursijas-un pat ,ja dodamies kopā -tas sanāk arī sev

....liku likām......

Viss mans laiks ir tikai Man!...bez Olimpa- nav dzīvošanas.

Mans Lepnums man ir vissvarigakais ! bet tev neradisu vinu ..

sevi neierobežoju, jo savulaik viss tika veltiits ģimenei, bet tagad mācos miilēt un cieniit sevi ..

Sev laiku vienmer javelta.

Ne daudz, ne maz- tik cik pašai nepieciešams. Vismaz cenšos, lai tā būtu.  

Plánots laiks,tai vajadzétu bút nepieciesjamíbai

Tad, kad laiks ir

Diezgan daudz. Kurš tad - ja ne es pati, kam tad, ja ne sev.

Ja pārāk daudz laika velta sev, tad tas jau ir egoisms.

To var atrast vienmēr,ja to vēlies un teikt,ka nav laika,tā ir vienkārši atruna.

Filozofisks jautājums.
Dāmāju, ka es visu laiku daru tā, ka pavadu laiku priekš sevis. Ja vēlos kādam palīdzu, bet šī palīdzība ir ar nepieciešamību justies labi, tātad, ja daru citiem (ar citiem) labu, lai pats justos labi, tas ir laiks, ko veltu priekš sevis.
Kā redzams, viss ir atkarīgs no tā kā mēs uztveram sevi apkārtējā pasaulē.
Kāpēc tu kaut ko dari, patērējot tam savai īsajai dzīvei atvēlēto laiku?
Lai citi justos, labi? - Liekulis.
Pat pildīt algotu darbu ir laiks, ko tu atvēli priekš sevis, jo tev ir materiālas vajadzības, kuras vari iegūt tikai domājot par sevi.
Ja jautājums saistīts ar zobu tīrīšanu, matu sasukāšanu vai ko tamlīdzīgu, tad tas ir jautājums par laiku priekš sevis laikā priekš sevis.