Ja nerunājam par dabas katastrofām, epidēmijām un dažādām slimībām, tad situācijas novērtējums "man iet slikti" tiek izveidots cilvēka galvā. Ja tiek nomainīts skatu punkts un redzējums uz savu dzīvi, tad var izrādīties - "Juhū! Man nemaz tik slikti neiet!". Un pašam brīnumi, ka nepamanīja to labo, kas šo dzīvi padara brīnišķīgu! Kā tu pats to redzi! Kā tu pats uz to skaties!   

.tad jāpadomā, kāpēc iet slikti?!...
Pašā vien tas cēlonis ir!!!...patīk vai nepatīk, ...BET ARĪ TAS PĀRIES!

Ne vienmēr, un krīzes sitācija, ko pats neizvelējies un nevarēji ietekmēt, nevar vainot.
Tikai vai vajag to sliktuma sajūtu kultivēt sevī, to mocekļa un mūžam apdalītā statusu? Zinu cilvēkus, kuriem ir paticis mūžīgā cietēja statuss, un apstākļiem mainoties, kad izzūd ciešanu cēlonis, cilvēks pat saslima....nu nebija vairs iemesla, par ko sūdzēties, neviens vairs nežēloja!

Nu,nu.Reizem,tiesi tu nesi vainigs,bet slikti iet tapat.Bet,pec katra sliktuma,nak savs labumins.Taka balanc nekur nepaliek.

materiāli patreiz daudziem ir grūti-un tie siltuma rēķini,un ne visur tā siltināšana ir vajadzīga,arī elektrības cenas drīz sakāps .....ja nav materiālas pārticības-vismaz ikdienā nepieciešamās lietās-ir slikti,un ne jau visiem darba specifika atļauj vairākos darbos strādāt.Par parastiem pensionāriem vispār grūti domāt

Lai cilvēks justos labi,lielu lomu spēlē apkārtējā vide,kurā viņš atrodas,pat teiktu,gandrīz galveno.Bieži cilvēkam ir slikti no tā,ka viņš ir bezspēcīgs uzlabot lietas,kuras viņu nomāc un veido sliktu pašsajūtu.

Ka pats vainīgs- tas bieži tā

Kamēr vien cilvēks dzīvs - nevar būt tik slikti,lai nevarētu iet vēl sliktāk. Piemēram, pasaulē ik minūti padsmit bērnu mirst no bada. Mums tak te tik slikti nav..

Tas gan tiesa ir kad slikti ,bet man, tev

Visbiežāk- tā ir. Tad, kad cilvēks var pasūdzēties- man iet slikti- viņs saņem krietni vairāk apkartējo uzmanības, pažēlošanas, atbalsta, - nekā cilvēks, kurš nesūdzas. Un tā uzmanība ir patikama, nevar to noliegt. Otrkārt- ja cilvēkam regulāri iet slikti un viņš tikai sūdzas- tad tiešām patīk tā lieta, jo - ja nepatiktu- celtos , ietu , darītu kaut ko - lai tās nebūšanas beigtos. Ne vienmēr tie darāmie darbi ir patīkami, tomēr- tie ir veids kā izķepuroties no šaizēm.