Katram cilvēkam ir sava mēramaukla ļaunumam.Vienam tas ir ļauns,ja pasaka taisnibu acis,citas tas liekas nepieņemami,kaut gan katrs uzskata,ka viņam ir taisniba.Ļaunumu ciest ir grūti,bet ne mazāk grūti laimi meklet.Krietnajam prieku sagādā godīgā rīciba,nekrietnajam-vienīgi viņam tikamais.Augusts Milts ir teicis:"Ļaunais grib,lai krietnais,godigais viņam kalpotu,pazemotos tā priekšā."Izpalīdzīgs diez vai būs ļaunais.

Nu nezinu - es vēl neesmu tik ļauns , lai būtu laimīgi ļauns    

Nu es noteikti nē. Bet protams ir tādi, kam nodarot sāpes citiem , tas sagādā prieku.

Bet tas ļaunais jau pats neapzinās, ka dara ļaunu...Tāda nu ir tā viņa dzīves mēraukla un dzīves (ne)vērtības, kas ir izveidojušās dzīves laikā...!

Vai laime iet kopā ar ļaunumu ?

Es domaju ka noteikti ne.Tikai uz momentu,jutas laimigs,pectam noteikti nelaimigs,bet vienkarsi to neizrada......................

Nepazīstu tādus jēdzienus....

ļaunums,tiek iegūts dzīves laikā no pāridarījumiem, itsevišķi bērnībā,tālāk dzīvojot,ja tas netika pārrunāts,apspriests,ļaunums aug vēl lielākā ļaunumā,pats cilvēks noteikti ir ļoti nelaimīgs un neatrod  izeju no sava ļaunuma

Ļauni cilvēki nekad nejūtas laimīgi, jo vienmēr viņiem nav kautkas pa prātam!!

Domāju ka nelaimīgs,nevis otrādi.

Iespejams, ka kadu ari tas padara.