Ja kas steidzams darāms,jādara arī jebkuros laika apstāklos,,bez atkāpes un atrunāšanās,
Cilvēka domas mainas tikpat bieži kā laika apstākļi.
Cilvēka domas mainas,bet vai raksturs?

Ar atgriezšanos,Nikita!
Un labi,ka tas tā nav,ka cilvēks paliek nemainīgs,tā saucamajos ''jebkuros apstākļos'',
.JO arī ''jebkuri apstākļi'' nemēdz identiski atkārtoties,---ir smalkās nianses,ko tikai katrs jutīs individuāli,-  un vadīsies pēc attiecīgajām TĀ brīža sajūtām !

Ar cilvēkiem tāpat kā ar augiem - kurš nevar pielāgoties , tam jānonīkst  

Dzīvē nekas nestāv uz vietas.Cilvēks paliek tāds kāds ir, kamēr apstākļi nemainās.Līdzko apstākļi mainās, mainās arī cilvēka domāšana.

kāds centās būt ne tāds, kāds viņš ir-būt savādāks, ar savu domu...ar savu redzējumu...bet tas pašam likās tik svešs sev-ka atteicās-un kļuva tāds kā visi-tā ērtāk!...

Pietrūkstās dūšas dažreiz... Ne vienmēr vajag pret ecešām, nav vērts!
Bet parasti jau apkārtējie mūs daudzmaz pazīst, un zina, ko no mums var  gaidīt un sagaidīt.   Tāpēc parastos apstākļos vieglāk saglabāt stāju un situācijas pārvaldīšanu.
Bet jaunā kolektīvā atkal viss sākas no gala - kamēr visi puslīdz skaidrībā,  uz ko kurš spējīgs. Vai - cik nespējīgs.  
Palikt pašam - tas no bērnības. Vai nu ir, vai tikai teātris.

  Tiem,kas savus principus notur un no tiem neatkāpjas,parasti piešķir varoņa statusu ...pēc nāves.  
  Pašsaglabāšanās instingts ir spēcīga lieta.

daudzi cilvēki maina, ja tie iet caur dzīvi, var cilvēki, kuri precēties to 20s, dzīvot ar differant personu no 50s, ja tie joprojām ir kopā, protams,

....viņš jau ir tāds,kāds viņš ir...tikai mēs gribam ieraudzīt to savādāku