Vientuļš cilvēks var būt vislielākā cilvēku būrzmā.
Reizēm ir jājūt vientulība, lai zinātu, kā sadzīvot pašam ar sevi, kad gadu nasta tevi liec pie zemes.

Es nevaru teikt ja esu vientula-taka adbidet varesu tikai tad,kad busu izbaudijuse vientulibu.

Uz īsu brīdi vientulība ir nepieciešama...ilgstoša vientulība ir slikta lieta... tā vajadzīga varbūt tikai radošiem cilvēkiem...

Cilvēks var būt viens,bet ne vientuļš,vai arī būt kopā ar kādu un justies vientuļš.

neaizmirsti,ka ir arī vienatne

iesākumā vienmēr kāds nāk ar grandiozu ideju...bet sastopas ar kurlumu...jo sabiedrībai iesīkstēšanās ir stiprāka par jaunradi...ka varētu būt arī savādāk...un tad paliec kā priede...viena pati līdzenumā...bet rokas nenokar...samezgloti zari dara...dara...un, kad izdara bez neticīgajiem-tad ir-o-ooooo!...un uzrodas draugi...pie taviem lauriem klātgulēt...un uz tava rēķina braukt-paldies, ka vismaz zaru nezāģēja, uz kura paši apsēdās.