Var izmainīt dzīvē visu, tikai ne atmiņas...

Atmiņas tāpat kā murgains sapnis,,ar laiku izplēnē kā vējā koku lapas,,

tā tas ari ir ,piekrītu

tapec dazreiz dzivot i negribas

Elementāri , Vatson !   oiii..., Nikita !

Ta tas ir un bus

Paliek arī nepatīkamas atmiņas ......

Paliek netikai atmiņas, arī kaudze ar sūdiem paliek, izdzertas pudeles, benčiki utt.
Jā, un tas mirklis kad lika sajusties "īpaši" , bija tikai tāds mirkļa vājums, laikam ejot tikai saproti , ka tevi izmantoja.

miris vai dzīvs/redzams vai aizgājis/  paliksiet manī...>kosmā.
un tad iedomājos, kā manā sīkajā kosmā, kas nav lielāka...izzinātā daļa par zemeslodi...pastāv-mazītiņa-tāda pati-otra...zemīte...tur sākotne ir bērnībā un mītiskajā info...no mutvārdu daiļarades...kā saknes-dziļākās.../tas laikam ir smadzeņu stumbrs...līdz pat ēģiptei...divupei....
bet izziņu čūska, drupačas birdinot, grauž koka saknes....un paliek pāri-izvilkums...esence....īss...kodolīgs atainojums, kas redzams arī mūsdienās...cilvēku sugas izpausmēs...dalot tos-tautā un valdībā...kura tos nemaz nepārstāv.

Paliek tikai atmiņas...

Bet Laika Zobs arī šīs lietas grauž pamazām.

Ka saka agris,Breds Pits celuju orgaņizaciju imel...