Nākotne nāk, ceri vai neceri,tici, vai netici,gribi vai negribi. Tāds nu ir liktenis kuru mēs,kurš mūs ietekmē.. Vispār tik smaga domāšana ir lieka.Mēs esam lai izietu to, kas mums paredzēts.

No sākuma līdz beigām.Mazulim viss vēl priekšā

Nē .... nākotnes nav tikai pēc tam , kad sirds apstājās  

Cerība mirst pēdējā, taka viss vēl nav zaudēts

cilvēki ir kā peles vai žurkas...jo vairāk tās nīcināsi, jo vairāk vairosies...lai būtu...vienkārši-lai nezaudētu populāciju...un tas nav apzināti...jo grūtos laikos cilvēki piebremzē ar šo parādību-domājot par sevi...izsverot, izkalkulējot...un vistrakākais, ka paši tam šķēršļus salikuši-noteikumus-katram bērnam pa telefonam...katram pa planšetniekam, katram pa datoram...ja vecāki to nevar nodrošināt, tie kļūst piesardzīgi...un vēsi attiecībās....daži!
bet pārsvars dzīvo kā sanāk...un vairojas kā zvēriņiem pienākas...iztiks ar burkānu, iztiks ar bietīti, iztiks ar cukurniedrīti...un tie uzvar...neskatoties uz tabu>-tas nav iespējams!...kā tu tā-bez palīgierīcēm vari būt!?...var būt!...tas nav atavisms...bet pagānu izaugsme!...būt neatkarīgiem no šiem noteikumiem!

Aisbergi - kā nu bez tiem !  
Ik mirklis -> aizejošais , nodod stafeti tālāk ->mirklim atnākošajam /nākotne ! saucās kas - vakar/ ..., vai attaisnos tas - cerības ?
Ko nevaram zināt - atliek vien minēt ..., cerēt un ticēt - nepievils ka !