Kā te ne, mainās gān,
manais stund atpakaļ uzlik vobl iekš kadiģ dūm žāvēties,
spraužot uz puļķ, bij bālt, a pēc stund - zeltain kā to baznīc zvān,
kas karājās šīpus, cienīg baznīctēv lindrak
No rīt septiņos fogelmans laiž rokfest uz pil klap, vakarā piecos, stāv klus,
kā ūdens mutē saņēmies, kamēr nomazgā diens kvēps,
laiks jau vakarā dismit, jāliekās slīpi abrā, jo rīt jauna diena