Man patīk tāds laiks.

un...pēc  tā  smuka  varavīksne  un  zaļumi  smaržo!

Nu jau vairs nē , tas ir tik daudzreiz piedzīvots un pierasts , ka nepievēršu vairs lielu uzmanību .

Es atceros kā tādā negaisa naktī gulēju siena šķūnī . Lielas lietus lāses sit pa šķindeļu jumtu un pie katra pērkona dārda tu saraujies  slēpdamies zem segas un zibsnis vienkārši acis apžilbina .Un tad vēl tā skaitīšana no zibšņa līdz pērkona dārdam. Man patīk !

Bērnībā ļoti baidījos,bet tagad patīk...tāda noslēpumainība dabā pirms negaisa...klusums,zibeņi un tālumā pērkona dārdi...tajā visā ir kaut kāda burvība...

Bērnībā bija ļoti bail no negaisa- atceros, ka slēpos zem galda Tagad, ja esmu ārpus mājām, tad tā neomulīgi...bet kad sēžu istabā, tad tā interesanti pavērot kā zibeņo.Skaisti!

Mani tas fascine ar savu speku.

Baidos naktis,bet pa dienu patik

Tāds laiks mani fascinē, man ļoti patīk

Man patīk, ka daba trako. Sākumā  vētra , tad zibens,visbeidzot miers. Kaut kas līdzīgs manai būtībai.Trakāk ir negaiss pie jūras, tad gan viļņi līdz priedes galotnēm...ir mazliet bail.

man patik dabas stihijas.Vai esat izbaudijusi vetru atklata jura,es esmu .Forsi,pats smiekligakais nakama rita es edu par cetriem.