Aizmirst nevar neko, tas nav iespējams, piedot var vienmēr, ja tikai to lūdz, bet kā ir ar piedošanu, kad nelūdz -  piedot, nepiedot...................

Tur jau tā problēma!

ja par to nedomaa tad nau arii jadomaa un vnk aizmirsti :))

jā citreiz ļoti laba atmiņa mēdz būt ienaidnieks pašam sev...

Piedot var,bet vai vajag,ja ir iesāks tā darīt,turpinās tāpat tālāk.

Aizmirst mēs to diemžēl nevaram, bet piedot katrā ziņā mēs to varam, ja no sirds to vēlāmies!

Bet vai vajag to aizmirst/

Piedot- pie-dot... Dot atpakaļ, to , ko saņemi un vēl klāt piemest, sirdsmieram. Vai vajag? VARbūt labāk- izprast, un tad izlemt- attaisnot un pieņemt notikuso, vai nē.Aizmirst- nu nesanāks , un nevajag arī. Tā ir pieredze, no kā jāmācās , nevis jāizsvītro no atmiņas.

Ar vārdiem noteikti var piedot visu, bet sirdī paliek un agri vai vēlu nāk ārā...

Grūti ir, pie tā jāpiestrādā.aizmirst nevajag.tā dzīves pieredze/

piedot tā no sirds nav nemaz tik viegli...tas var sanākt,ja spēj izprast pāri darījumu...saka jau,ka ne konkrētais cilvēks mums nodara pāri,bet visums caur šo cilvēku mūs māca...reizēm ļoti sāpīgi...ar to aizmiršanu ir tā,ka zemapziņa var noslēpt ļoti tālu,kādu konkrētu gadījumu,bet rodoties līdzīgai situācijai,viss tomēr nāk atpakaļ,un mēs sākam analizēt un salīdzināt sajūtas,kas bijušas agrāk...