Vai sievietei pret adoptētu bērnu ir tādas pašas jūtas un mīlestība kā pret pašas bērnu?
May 10 2010 14:52
Zinu sievietes, kas apgalvo, ka jūtas un mīlestība ir vienāda pret visiem bērniem, taču pēc sievietes attieksmes redzams, ka tas adoptētais vairāk gan kā pabērns tiek pieņemts
Keywords: Mīlestība34028, Dzīve38590, Attiecības38696
Best answer
Grūti, ļoti grūti pateikt tā viennozīmīgi... Man ir gan dēls, gan padēli- tātad it kā pieredze ar ne- saviem bērniem būtu. Tagad, kad ir pagājuši pāris gadi kopā esot- man viņi visi ir - mani bērni. Un mīlu vienādi visus. Bet tas tā var nebūt visās ģimenēs, ne tuvu.Loti tas būs atkarīgs no sievietes pašas un arī no tās situācijas, kāda būs ģimenē. Mums paveicās- mēs ar otro vīru satikāmies un bērni no abām pusēm to visu tikai pieņēma , nevis noliedza.
Answers (14)
Domāju,ka savs bērns ir pirmajā vietā.Atkar;igs arī no pašas sievietes.
To tik var pateikt sieviete ar šādu pieredzi. Ko mēs no malas varam gudru izspriest?
Nezinu kā ir sievietēm, bet ir tāds jēdziens uz pasaules kā tolerance. Ja vīrietis jūt (obligāts nosacījums), ka tā sieviete viņu mīl, tad pieņemtais bērns būs pilnīgi vienlīdzīgs ar viņa paša bērnu. Tas nāk līdzi tam pirmajam nosacījumam. Palasiet Pelnrušķīti, vai vispār pasakas, taču vecs kā pasaule. Citreiz savam atņem, lai iedotu svešam. Pat ja tavam dara pāri, pērienu dabūs tavs, ne tas otrs. Smags jautājums, bet parādiet man šodienas vīrieti, kas neaudzina kaut vienu svešu bērnu. Tikai un vienīgi statistika, veiciet aptauju...
Pati ikdienā strādāju ar bērniem. Bērni ir dažādi un bērnus visus mīlēt vienādi nevar. Un ne jau tāpēc, ka bērns būtu sliktāks, bet tāpēc, ka katrs mēs esam savādāki- pēc temperamenta, astroloģiskās piederības. Satiekas līdzīgs ar līdzīgu, bet ko darīt atšķirīgiem? Pirms adoptē bērnu būtu jāiepazīst bērns- vai man viņš derēs un kur vēl gēni... jūtas ir sirdī un pavēlēt tām mēs diemžēl nevaram...
ja sievietei ir sirds krutis miles ....jautajums ar kadu aprekjinu tas berns tiek panjemts...lai miletu un rupetos vai gutu kadu materialo labumu....
viennozimigi ja savtigos nolukos - no milestibas bus ne chiku ne grabu...
Bet ja nos sirds...tad uz sirdi
nē...viņa mīl, bet ne tā
drosi mil bet pa savam.
To var zināt tikai sieviete,kurai ir abi bērni-gan savējais,gan adoptētais.
Nav tiesa. Ja sievietei nav bijuši bērni, viņa nezin kādas jūtas un mīlestība
ir pret pašas bērnu.
Ja sievietei savu bērnu nav vai nevar būt, tad mīlestībai pret bērniem ir jābūt tādai pašai (ja ne vēl stiprākai), jo galu galā bērns jau ir tāds kādu viņu "veido" paši vecāki
Ir atšķirība.
Man pieredze taa kaa buutu... Katrs beerns ir personiiba un pie katra ir savai pieejai jaabuut.
Miilestiiba tiek dota vienaadi, pienjem katrs dazjaadi.
Tagad, peec gadiem juuti, ka devi miilestiibu vienaadi.
Atdeve naak atpakalj!!!
var but, bet te var but daudz variantu
reizēm vari būt mātes bērns bet juasties kā viņas pabērns