so to varbut gribetu....................

.....mainīšanās notiek intuitīvi,-jo laimei ir nepieciešama dažādība-pārvērtības.

iespējams , ka kaut ko mainot, varētu kļūt vēl laimīgāka...

   Kū kolīte Tev iesaka,,,,,,,ņem vērā!

Nemainām, jo baidāmies pazaudēt esošo.

kādreiz tā ir, kad kā laiskiem kaķiem mums gribas labsajūtā murrāt... un lai tas turpinātos ilgi, ilgi...   (bet dies' pasarg no stagnācijas)
un tomēr tu mainies un ar laiku attopies, ka ar to būs par maz...
man vajag plašuma, mūžam kas sauc,
un tāles un debess un jūras,
man vajag viesuļu, dzelmes kas jauc,
un bangas un zvaigžņotas buras...

Hm... patiesībā jau-pastāvēs, kas pārmainīsies... Un tas ir dabiski-vēlēties vēl vairāk jo citādi esošā laime kādā brīdī būs rutīna...

Laimīti arī jāspodrina lai tā neapsūbētu , jo kādā brīdī tā var kļūt neievērojama .

Tā ir normāla cilvēciska vēlme.Jo cilvēks vienmēr vēlās vairāk nekā ir-tas jau laikam arī virza progressu!

Es gan negribu" iesūnot",dažreiz gribas arī mazu "nelaimīti".

Un ka tad ar apakshvelju ?

Cilvēkam vienmēr ir ko savā dzīvē mainīt pat tad ,ja viņam pieder laime.Tikpat labi var būt ari nelaime.