Plushkina sindroms   

Nu iespēju robežās,jāatceras,ka nokostais ir arī vēl jānorij.

es visu panemu to ko man vaidzeja

Visu nepaņemsi , vietas pietrūks  

Dzīvei vienalga ko dot...izvēle jāizdara cilvēkam pašam.
Dzīve pamet, arī piedāvā un lūdzās...ne viss ir ņemams.

Ja dod, tad ņem, ja sit, tad bēdz  

Es tomēr sijāju- "vajag- tā kā gribās- bet bez šitā jau nu gan var iztikt".

Jāņem maqksimāli,ko var paņemt,kamēr ir tāda iespēja.

Nu ne jau vienmer ir janem tikai tad ,ja tas tev ir pienemams un vajadzigs un pasam nenaks par sliktu...

Ja dod tad jāņem, un ja nedod, tad jāatņem.

Nu dazhi jau to tik vien dara kaa njem,pat,ja tikai pa purnu vien  dod...taa dziive!

Ir jāņem,bet ne visu.Dzīve sit-jāņem,dzīve lutina-jāņem,dzīve baida-jāņem.Katrs ņem to,kas viņām ir vajadzīgs

Nē - tā var nevajadzīgās grabažās iekrauties - neko vērtīgu dzīve par velti nedod .

Protams,ka jāņem,ko pats var nopelnīt!...  
Skaties,cik ina pickurenko ir nadzīga uz zagšanu!!!  

Raun visu labo tik uz savu pusi.

jabauda un janem viss ko vina dod

viņa dod tikai to, ko prasīji! Atšķirība tikai tajā apstāklī, ka varbūt līdz galam neizdomāji ko īsti gribēji...nu tad arī viņa dod attiecīgu preci, bet vēlāk sakām - fuij, šitādu lietu gan negribēju!!!