Atbildu Sondrai - jautājums ir par līdzcietības diktētu rīcību. Dažkārt palīdzam citiem drīzāk tieši vājo nervu dēļ nevis aiz patiesas labsirdības. Patiesi laba sirds prasa apdomātu palīdzību, tādu, kas tiešām ir palīdzība pēc būtības. Tā teikt - iedot makšķeri nevis zivi. Ja palīdzam vienkārši, lai nebūtu liecinieki cita cilvēka ciešanām (fiziskām, garīgām, emocionālām - vienalga), tad palīdzība parasti ir virspusēja, tikai sirdsapziņas nomierināšanai.
Bet jautājuma autorei - piedod, nezinu, kurš ir Tavs gadījums.  

Pieļauju, ka abi divi!!!! Iesp'ejams kļudauna izvēle....

....to tev labāk zināt....

  Laba sirds. Noteikti! Pie vājiem nerviem var piestrādāt un uzlikt kādu "'grunti"', bet- laba sirds ir vērtība. Nesabojā!

daudz kas atkarīgs no rakstura un mantotajiem gēniem  

es arii nesaprotu - mani nervi ir kaartiibaa un es paliidzu no sirds , vai ar stipriem nerviem ir slikta sirds

Kā to es lai zinu,sirds liekas ir laba.

Nezinu,nēsmu sirds dakteris.