Par sev tuviem cilvēkiem - nepārtraukti ..., sevišķi , ja kādam problēmas ar veselību - domās esmu klāt , gaiņājot prom visu slikto ...

nedomaaju .............

   О - это мое наваждение! Я все время ставлю (вернее, автоматически ставится) себя на место другого человека, да и не только человека. Я даже улиток переношу через дорогу, если им грозит опасность. Мне становится жутко стыдно, если кто-то лжет мне в глаза, если обговаривает кого-то. А смотреть трагические случаи по телевизору просто не могу - сердце заходится.

Ja atliek laika , tad padomāju arī par sevi , bet sanāk ļoti reti .

Ar mēru , ar mēru. Ja visu laiku tikai domāsi- ka tad citi jūtas, tad sevi var tā pavisam aizmirst un galīgi sabendēt veselību, noskaņojumu, u.t.t. Un tas galīgi nevienam nav par labu vēl nācis.

Es  sevi bieži iedomājos otra vietā

Jebko darot,nedomaju pa sevi,tikai pa otru cilvecinu,lai sim butu labi uut.

Pārāk bieži jāsāk kaut kas mainīt savā attieksmē

Pārāk bieži.   Jāmācās par sevi arī padomāt.

Pamatojos uz tā ka man ir labāks augstmaņi ka citam vajadzīgāk.  

Ir cilvēki par kuriem piedomāju ejot gulēt un no rīta pamostoties.Bet tas ir jāizpelna.

..vajadzētu jau vairāk...bet,...katram jau tas "savs krekls"  tuvāks

Vienmēr!

Kursh tad nedomaa, bet vai to vispaar var pareizi iedomaaties?

Ir īpašas situācijas kad domāju tikai par otru cilvēku....

  Paskatos otram ģīmī un viss skaidrs...  

Tad kad pamanu sev blakām!

Ko tur domāt un smadzenes mežģīt,ja ACIS pasaka visu?

Diezgan bieži - arī Amigosā "sēžot" aiz ziņkārības cenšos no jautājumiem un atbildēm kaut ko izlobīt ...tas ir diezgan interesanti .

Nedari otram tā,ka pats nevēletos lai tev tā dara Droši vien,ja cilvēki pie tā pieturētos,strīdu un konfliktu būtu daudz mazāk.Es pie tā pieturos ,pieņemot gala lēmumu.