Lai cik spēcīgas būtu jūtas, prātu pazaudēt tomēr nedrīkst!

Valda jau praats, juutas peec tam piesleedzaas, Prataa vnk aizdomaajies par visaddam mulkiibam , jautribaam , juutas tikai peec tam rodas :);):P  Es taa skatos patiik baigi uzdot jautaajumus :P:);) ,bet vismaz sakariigus :):)

Gan viens gan otrs.

Jūtas dažreiz pārsver veselo saprātu,vispirms izdaru,tad domāju - ak un vai  . Vajag jau tās jūtas izlaist ganībās, nevar visu aprēķināt,apsvērt, izsvērt un izmērīt  

Ne viens ,ne otrs. Jūtas izraisa domas,kuras nākotnē daļēji vai pilnībā materalizējas,kļūstot par tā saucamo objektīvo realitāti ,kura  atkal tiek apzināta mūsu sajūtās,izraisot jaunas domas,kuras atkal veidos mūsu nākotni.Ja kāds tam ne visai piekrīt,iesaku uzmanīgi paanalizēt savu iepriekšējo dzīvi,ja iespējams,domāšanu attiecīgos periodos un notikumu gaitu vēlāk.Vēl labāk mēģināt turpmāk dzīvot,apzināti veidojot savu nākotni,rezultāti neizpaliks.

Tas atkariks no situacijas.Ja kac nokluvis nelaime tad strada jutas lidzjutiba. Ja kac abdraud tad prac.

racionalisms mixets ar 30% jutam

Kā to ņem,es domāju 50 uz 50...

Ko dod plikas jūtas? Jādomā ar galvu!!!/

abi ta ka pilnigi traks var palikt...

es domaju ka to var kontrojet.kaut šobrid pac parto neesmu parliecinatc

Jūtas! Prāts bez jūtām ir dators.

Nevaru teikt, ka prāts valda pār jūtām, vai otrādi. Tas laikam atkarīgs no konkrētas dzīves situācijas.  Bieži vien ir tā, ka "žogam, ko uzceļ prāts, jūtas viegli pārkāpj pāri." Laikam patiesāk būtu teikt, ka prāts tomēr piebremzē jūtu viļņus. Varu atļauties nelielus "grēciņus", ja tas nekaitē citiem cilvēkiem.
Piemēram, agrāk pēc katras algas dienas gāju uz grāmatu veikalu, lai nopirktu sev tīkamas grāmatas. Tagad varu atļauties nopirkt tikai pa vienai dzimšanas dienā (par dāvināto naudu) un saņemot atvaļinājuma naudu.

neviens, ne otrs

pārsvarā prāts izjauc jeb kuras jūtas,kad esi ar gadu nastu,jaunībā jūtas ņem vrisroku un tikai tad pieslēdzas  prāts,kur atrast vidus ceļu,tas būtu fantastiski

gan tas,gan tas!!!!prats valda, kad ir ljoti nopietnas situacijas,bet jutas ir vienmer kaut ir ari nopietnas situacijas!!!!!

Beidzot laikam jau prāts arī pie ,,darīt/nedarīt" kaut kādu lomu nospēlē (vecums, Jaukā Meitene, vecums) !  
Jūtas - domāji tjipa to, kad pie feramonu iztrakošanas augšējās smadzenes saiet uz īso?    
Piebilde: ļoti uzticos savai intuīcijai. Nav pievīlusi.

Nespēja savienot šīs cilvēciskās parādības dzen mani šizofrēnijā...

Kā var zināt kam kurā brīdī jāpaļaujas?

Mana kolēģe iziet uz jūtām,bet es gan ar prātu!!!

Mani diemžēl vairāk vada prāts.Tas gan nemaz nav slikti. Diemžēl saku tādēļ, ka esmu jauns un rēķināšana no sērijas ''kas notiks, ko citi domās...'' man diezgan traucē, jo dzīvojam taču vienreiz un galu galā mēs dzīvojam ar sirdi, un kādēļ tai darīt pāri?
Varbūt kāds var ko ieteikt?