ir brīži,kad tev nav dots laiks domāt...ir vienkārši jādara...

Lai saņemtu trīszvaigžņu ordeni (posmertno), pārakmeņotos un baloži dirstu uz galvas

Bernu dēļ...

Kad cilvēks riskē, tas nedomā par sekām un vai tas tā vērts  

Sievietes dēļ,pat vīrieši iet nāvē!!!...  

...es gribētu teikt-ticības un mīlestības dēļ,bet mīlestība sevī ietver arī ticību....tātad MĪLESTĪBAS DĒĻ

mees visi esam egoisti,vairaak vai mazaak,tapeec nezinu vai deelj viiriesha es vareetu riskeet ar savu dziiviibu,laikam viss atkariigs buutu no taa cik nopietnas ir attieciibas unj kaadam riskam vajadzeetu pakljaut savu dziiviibu.....kautgan neko nevar zinaat kaa buutu ja buutu

Smags un personisks jautājums. 1989. gadā es to veicu, un rezultātā 8 dienas reanimācijā, dzīvotspēja zem jautājuma, vairākas operācijas, parasti ar tādiem ievainojumiem neizdzīvo, esmu bijis tajā pusē, no kuras nav ceļa atpakaļ, nezinu kāds Spēks mani atgrieza šajā Saulē. Pēc tam pārdomas, vai bija vērts...tagad atkal nevaru atteikties no šīs slodzes, aizstāvot to intereses, kuras aizstāvēt nav nekādas vajadzības, - notiek iekšējā cīņa ar sevi...

Tajā brīdī,kad to dara,cilvēks par to nedomā.

Glābjot citu dzīvību .

es riskeju  i vakar,i shodien,jo celjsh liidz darbam ir kluviis loti ,loti biistams....
...no taa  var secinaat,ka arii delj darba......

Piedzīvojuma pēc - nē, nekas nav dzīvības vērts. Bet dzīvē var būt situācijas , kad nedomājot par risku iesi un palīdzēsi kādam.

Vairs neriskētu,pietiek,nevēlos gulēt uz operācijas galda.