Atceros. ka daudz spēlējām kārtis, piesviežamo un tur bija tāda riebīgi melna pīķa dāma.

...vecmammas lauku mājas un vakara sarunas ar viņu!

Ir tādas lielas piena kannas ar aizveramu vāku. Man bija gadiņi trīs, taču atceros, ka tāda kanna stāvēja pie mūsu mājas un bija pilna ar lietus ūdeni, bet es centos tur iebāzt kaķi. Beidzās viss ar to, ka kaķis aizbēga, bet es tik pamatīgi dabūju ar kannas vāku pa pirkstiem, ka ilgi staigāju ar ziliem nagiem. Protams, bļāviens un asaras jau arī neizpalika.

atceros diezgan daudz...kā mācījos ar riteni braukt   ...kā netālu no mājām dega lopu ferma ...brrr...savu vectēvu ...tiešām gaišs cilvēks bija...krustmāti , kura dresēja pātaros...kā uz skolu gājām...ar zirdziņu vizinājāmies...oi, jauki bija   kaut varētu bērnībā atgriezties ...

Siksnas svilpienus ap manu pakaļu un mātes saucienus:"NEDARI  TĀ, NEDARI  TĀ"

Bērza žagara dancošanu pa pliku pēcpusi.

......vecmātes ceptā rudzu maize uz kļavu lapām,kur es piedalījos mīklas mīcīšanā...

...ka viss likās pārāks un lielāks.....siltākas vasaras,dziļāki sniegi...vērtīgākas rotaļlietas,saldākas konfektes.....un ,protams....visgaršīgākie- mātes ceptie  kliņģerīši....skumjas pārņem atceroties bērnību....un zinot,ka tik-patiesas un mīļas līdz naivumam, sajūtas... nekad vairs nebūs     

   Ir 1943.vai1944g.mana māte kaut kur laukos skrien,stingri mani turot pie rokas,grāvī mani piesedz,dzirdu virs mums lido daudz lidmašīnas,nav svarīgi,krievu,vai vācu!

Konfekšu pelnīšana stādinot kāzu mašīnas!

......ir tik daudz jauku un mīļu atmiņu, bet tā kā tagad ziema, arvien biežāk ataust atmiņā ziemas prieki......foršie kalni ar pašu veidotiem tramplīniem....atraušanās no zemes..... uz kādu brīdi lidojumā  

to ka es biju laimiga,bezrūpiga laba meitenīte ! vot kas izaga tas izauga !

Kā sunīti pārvērtām par lauvu ar friziermākslas palīdzību !!!!

Ka tevs mani sita ar siksnu sprādzi,par to,ka 4 g.vecumā nevarēju noganīt aitas,kuras aizskrēja uz kaimiņu māju. 5 g. vecumā pirmais SEX ar kaimiņu meiteni,7 g. vecumā nočiepu tēvam kandžas pudeli un ar kaimiņu puiku piedzēramies...

Ai, jaukā bērnība! Siltās vasaras, peldēšanās upē, vēdzeļu ķeršana ar dakšiņu zem akmeņiem. Rudeņos ejot uz skolu - slapjās kājas pārbaudot visiem dīķiem ledus stiprumu. Ziemā nobraucieni ar slēpēm no pilskalna, kaut arī reizēm deguns ir cietis.

Saules pielietos rītus izejot uz lievenīša...;)

Kā mammai nezinot pārģērbos viņas kleitās un balles kurpēs - kas tās bija par sajūtām!!! :)

esmu pilsētas bērns un viesojos ,kādā lauku mājā ,kur tantuks mani cienāja ar tiko ceptu maizīti ,tik lielus maizes kukuļus nebiju redzējusi , ,kas man tika par saservētu galdu ,liela rupjmaizes šķele ,piens māļa krūzē un pašu kults sviests un visi lauku labumiņi ,bet tā maizes garša mmm,esmu meklējusi tādu ,bet vainu tās ir iedomas ,bet vairs neko tādu neesmu atradusi ,cita par skābu maizīte ,cita par smagu ,nau vairs nau un tantuka jau ar vairs sen nau