Nav tā ka grūti,bet nevēlos citus apgrūtināt ar savām izjūtām.

Atklāti ir grūti,runāt par jūtām nav grūti

Man nav grūti!
Parasti tās ir bailes tikt atraidītam,kas traucē!

Tāpēc ka nevienam nepatīk ,  ja par viņu ņirgājas vai izsmej ..

nu man arī tā pašvaki sanāk,pareizāk sakot nekas no tās runāšanas nesanāk,kāpēc?nezinu,pirms nesu sākusi ,zinu ko teikt,bet kad veru muti vaļā,ārā neko pat ar stangām neizvilkt.

Bailes būt  nesaprastam...

Tādēļ,ka Tu neticēsi,ka "mīlu" Tevi!  Apsveicu!:

nez man tas grutibas nesagada

Man nemaz nav grūti...

Nu tiem kam gruuti, laikam kaadreiz taa runaashana ir slikti beigusies

Rīt īstais moments.

a priekš kam, lai pēc tam to izmantotu pret tevi jo tie ir tavi vājie punkti kas ir tik trausli un nav domāti apspriešanai, tas ir tavs kailais es ko labāk citiem nerādīt jo ar to var sāpināt, vismaz man atklātība nenaca par labu.nu ja vienīgi otram uzticies vairāk kā sev, bet es vairs nevienam neticu.

Gļēvuļiba.

ja tikai buutu kas uzklausa... .. uuuiiiii,kaa runaatu....

Ja jūtas ir nesavtīgas - patiesas tad runāšanas  brīdī cilvēks ir atklāts kā bērns (neaizsargāts ),viņa egoisms ir niecīgs un to ir viegli ievainot , bet   .....         ..toties apkārtējiem ego ir  liels - to pilnīgi jūt

skatoties, par kaadam juutaam runaa. ja attieciibaa pret cilveeku,kam to staasta, tad ir gruutaak, jo es nezinu, kaa cilveeks reagjees uz to, ko es teikshu (it ipashi,ja taa ir ruugta patiesiiba, vai mans kristisks viedoklis).

T'AP'EC ,KA M'ES BAIDAMIES ,KA K'ADS USZIN''AS M'USU V'AJ'AS PUSES  !   UN tr'ukst gar'ig'a stipruma !

Nav grūti, kādēļ gan...

Var būt, ka neesi pārliecināts par savām jūtām, vai arī par otra cilvēka jūtām. Tad lūk arī iezogas šaubas un runāt protams ir grūti... Kaut gan tādā situācijā vai ir maz vērts un vai vajag stāstīt par jūtām?