Pareizi saki. Ja mazumiņā melo, tad lielās lietās vispār nodos tevi.

Protams,kā Tev lai tic?! Pie Altāra teici:"Jā",bet lauzi vārdu! Ja esi vārdu devusi,tad turi to!!!

meitēnu jautājums, neatsķir mierinājumu no meliem. te gan Romim ir taisnība - tieši, var pat teikt rupji, bet patiesi. Skaties uz sevi, un tikai tad sāc citos meklēt attaisnojumu savai nelietībai.

Tas ir tikai normāli   tīņu vecumā ................kamēr dzīve nenoliek daiļdirsēju pie vietas . Uzmanības trūlums , apsēstība būt labākam , krutākam par citiem un vēlme dzīvot kā biezajam . Tikai ir 1 tikai realitāte to neļauj ja neko nedari un dažkārt pat darot ,visu dzīvi esi tikai strādnieks kādā uzņēmumā .

Realitāte (arī patiesība šajā kontekstā- PiP) ir to notikumu kopums, ko mēs spējam novērot.
                                                             /S.Hokingss/

Kāda jēga ir melot par nesvarīgām lietām? Tās ir tik nenozīmīgas, ka nekas nemainīsies- teiks patiesību  vai melos... Taču- tā ir cilveka attieksme - pret otru, pret sevi, pret situāciju..Un tā dara uzmanīgu- jo nav garantijas, ka situācijas novērtējums- tas ir svarīgi vai nesvarīgi - saskanēs. Sādam cilvēkam uzticēties un ticēt nevarēs nekad, diemžēl. Vienīgais ko var darīt- censties izprast - kādēļ viņš melo , tacu ne vienmēr tas būs iespejams.

Tas jau ir ieradums un ticēšana,ka sanāk.

Ta jau ir,tapēc cenšos nemelot,ja ko negribu teikt,nesaku,bet nemeloju.

Riebjas tavs pretīgais purns.        

tad tādam ticēt nevar

tu esi resna, stulba un neglīta