Diemžēl veiksme man pagriezusi muguru ... bet es ceru....cerība mirst pēdējā....

Laikam būšu 50/50.Pie vainas ir mans raksturs.

Veiksmei pārlieku neticu,bēdīga pieredze.

Ja mēs visi it kā cēlušies no Ādama un Ievas,tad ,tas,ka pašlaik esam ,jau vien ir fantastiska veiksme.

Ar pārmaiņām...

Es jau piedzimu veiksmes krekliņā un tā arī dzīvoju...

Iekožot ābolā, vienmēr patīkami ieraudzīt veselu tārpu, nevis atlikušo pusi.

Veiksminiekiem neatliek laika pa Amigos tusēt...

Man no gaisa nekas nekrīt.Dzīve iet kā rallija trasē.Viss atkarīgs no pašas pūlēm.

Arī es esmu labā!

Ja mani tik tiešām atrada kāpostos vai stārķis atnesa,tad es esmu veiksminiece,jo kāpostos varēja tārpi mani noēst,bet stārķis netīšam varēja mani izlaist no knabja.

Laikam jau ne. Bet nav arī akurāt diktam slikti. Un nez no kurienes tāda pārliecība, ka pavisam slikti arī vairs nebūs.
Hm?

Kad sapratu,ka veiksme nav nekas cits kā paša labi sagatavota iespēja,man sāka veikties pastāvīgi!

Protu izkulties no visādām ķezām! Tas ir veiksminieks vai neveiksminieks?!  

Ja dzīve, mīl veiksminiekus, tad veiksminieķi mīl dzīvi - ES,mīlu dzīvi...