Tas nebūt nav viennozīmīgs jautājums,jo arī mīlestība var būt dažāda,ja tā labi padomā,mums būtu jātiecas uz to,lai mīlētu arī savus ienaidniekus,ne tikai tos,kas mūs mīl...vismaz tāda ir Dieva iecere attiecībā uz mums,bet mēs esam tikai cilvēki,kaut radīti ar dievišķo katrā no mums..:)

nē

nē.

nu nē taču, aiz pateicības jau nemīl

NĒ UN NEKAD.

Vienmēr, nesanāk , bet lielākai daļai, par laimi - SANĀK

Ha , ha .... par laimi - nē .

Vai nebūs par daudz prasīts no manis ?

Dzīve ir tik sarežģīta, ka nevienmēr tā notiek protams ir jāpriecājas, ka mīlestība ir abpusēja.

ta tam jabut

Diemžēl, bet vienmēr tā nav
pat ja sākumā bija abpusēja mīlestība, ar laiku tā var pārvēsties vienpusējā
jā, skarbi, bet tā tas notiek

Noteikti nē,nevar mīlēt katru pretim nācēju!...

ir viena kategoriju kuru mēs mīlam un nevaram pretoties tai mīlestībai.Tie ir bērni(kuri mīl mūs)Tā ir skaidra un neviltota mīlestība.Un nav jau teikts ,ka tiem jabūt paša bērniem.

Nē, ne vienmēr tā notiek. DZīves laikā mēs varam mīlēt ne vienu vien cilvēku- un katru reizi tās jūtas būs patiesas , bet atšķirīgas no iepriekšējām...Situācijā, kad mūs mīl, bet mēs - nē, ir jāsaņemas un pēc iespējas taktiskāk , taču noteikti jāpasaka tas otram cilvēkam, jo ir galīgi negodīgi attiecībā pret viņu- ļaut šādai situācijai turpināties.

Vismaz cenšos!

Mēs vienmēr viens otram paliksim parādā mīlestību.

...cik ļoti dažāda ir mīlestība...un kāda tā ir un kādi mēs paši,vai spējam mīlēt neprasot neko pretī,vai tikai ar egoistiskiem nolukiem,es pat par sevi nevaru atbildēt,jo mācos,mācos mīlēt ar sirdi,nevis tādēļ ka tā vajag!

es speeju ...................... varbūt ne mīlēt , bet cienīt gan!!!!

šīs ir viens no kutelīgākajiem jautājumiem uz kuru diez vai kāds atbildēs godīgi.