Neviens nevienam nepieder - vien dāvināt var sevi ...

Tāpat kā zeķēm    

Dzīve izdara dažādus pagriezienus,bet visam ir savi risinājumi un attieksme !

Gribam tam ticēt vai ne,bet mūsu domām tomēr ir tendence īstenoties un ne viens vien "neiespējams" gadījums pēkšņi īstenojas.

.....истину глаголиш....

Man šķita, ka visgrūtāk ir tieši otrādi, kad tas, pēc kā tu ilgojies ir tālu prom un tu nevari viņu satikt.Ja jau tepat blakus, tad jau vēl ir cerība .

Nu , nekad neko nevar zināt - pastāv vēl tāda lieta kā "parādu verdzība" ...tāpēc nevajag atmest cerību  

Tas nav ļauni, bet gan drīzāk sāpīgi, ja nevari būt kopā ar kādu, ko mīli.........., bet dzīvē ir dažādas situācijas un arī dažādas mīlestības..............ir mīlestība, kas ir vienpusēja, kad mīli no attāluma un zini, ka nekas nemainīsies, ir tāda, ka mīli un atrodi otru pusīti un ar pacietību un cerību saplūsti vienā straumē un ir tāda, kad mīlestība ir kā zieds, kas uzplaukst vienā mirklī un atstāj neizdzēšamas pēdas abu sirdīs................Dievs mums dod katram savu, bet cerība un ticība ir tā, kas palīdz mums tiekties pēc neizsapņotā un saglabāt katram savu sapni, katram savu brīnumu. Lai Dievs dod Jums katram piedzīvot savu sapni.........

Vispirms lai nosēdina....

Ja!Jo vins ir tik tuvu un vienlaicigi tik talu!

nu ja blakus sēž, tad jau var ko izdomāt..

Cilvēks nav manta,lai kādam piederētu. Būt kopā ar kādu vai nē,to tik Dievs var zināt...Tikai ,uzklausot Viņa balsij,var rast pareizo atrisinājumu ikvienā dzīves situācijā.

bet es zinu ka vins man oiederes un jau pieder   kapec tad ta bet patiesiba jau ja tas ir loti launi!