Protams,Tauta var raudāt cik grib,Saeimā darīs,kā grib!...  

Nē - tās ir  skumjas ..

Ja citi uzskata , ka esi salauzts , bet Tu smaidi ( lai arī varbūt skumju smaidu).
Tad zini , šo tik viegli nepaņemsi, drīzāk zobus aplauzīsi.
Kas notiek cilvēka dvēselē ,to nezināt nevienam, reizēm to pat nesaprot tas, kuram ir pāri pārkāpts !

Māka "pielīmēt" sev smaidiņu kritiskos dzīves momentos - tas ir artistiskums, nevis spēka apliecinājums. Tikai talantīgi aktieri ir uz kaut ko tādu spējīgi. Es, piemēram, patreiz neesmu spējīgs smaidīt...

SAPNIS
Manu sapni var raksturot viens vārds vien-
Skatuve.
Es gribu būt uz skatuves,
tūkstošu priekšā,
Es vēlos just mikrofona spēku,Dejas reibinošo šarmu,
Es gribu redzēt sajūsmu cilvēku acīs,
Kad iznāku uz šīs sapņu platformas,
Bet pagaidām es esmu mulķa meitēns vien
ar datoru un klaviaturu...
Ziniet,manu sapni var salīdzināt ar krāsainu ziepju burbuli-
Tik skaists un spilgts,
Bet pieskaroties tam,tas pārtrūkst,
Iesitot acīs tikko jaušamu valgmi
.........pamosties...beidzot

citreiz ir jau ta ka caur zobiem jasmaida

...mūzīgais "dežūrsmaidiņš"...jā , cenšos neizrādīt visiem savas sajūtas...apkārtējie par kaut ko sūdzas, bet es tik smaidu...un viņiem šķiet, ka mani jau vispār dzīves problēmas neskar...!.

Un kurš tad ir tas lauzējs/Tie Saeimā?!Vai tie ,,resnie odi,,?Tie jau iznīcināja laukus,lielos uznjēmumus,nu ko vēl no manis panjems-dzīvību?

Vai tas ir spēks, nezinu, bet smaidīt gan smaidu.