Jā,tas gan bija sen,vēl sociķu laikos, bet aizmirst nav iespējams.Nekā riebīgāka nav, kad tev uz darbu jāiet,kā uz ešafotu,un katru brīdi gaidi,kādu netaisnīgu pārmetumu no priekšnieces-despotes.

Ulmana laikos,meitenes pec izsaukuma esot bijusas skaistas,bet gagad visas ir arzemes,ja atbrauc tad tuvu pensijai,un rokas un kajas tric,un kas nu tas par seksu...

Savulaik darbā bija pietiekoši nīdēju par to ka,vienmēr saciju ko domāju.

Mobings plaša parādība sieviešu kolektīvos, ir nācies no tā ciest. No bosinga gan vēl ne, par laimi

vel neesmu tadu piedzivojis

Tādas bezjādzības pastāv ,itkā darba devēju vaļasprieks izklaide . Itkā savas varas demonstrācija,Es jā ! Bet kastad nu tu, nekas ošņā nu manus vēmekļus .... un  t.t.   Esu kautko tādu piedzīvojis !

Mobingam jāprot dot pretsparu , bosings laikam ir nopietnāk - pagaidām Dieviņš sargājis ...

Ir bijis visādi. Vienreiz pat pantu sacerēja ar ierakstu darba grāmatiņā (jaunatne jau tagad nezin, kas tas bija par zvēru - darba grāmatiņa), lai varētu tikt no manis vaļā. Bet iemesls bija tas, ka priekšniekam acīs pateicu, ko par viņu, sūdu tādu, domāju.

Kad iestājos Tautas Frontē,tad komunisti gribēja tikt no manis vaļā!!!...

Nezinu vai tas ir terors,bet šefa garastāvokļa maiņas esmu izjutusi uz savas ādas.

pastavigi kadu terorizeju

regulāri. pat tas darbs ir tiktāl jau noriebies, ka labāk iet atpakaļ bezdarbniekos. neciešami.

Darba, uz ielas valsti kopuma, visi vairak vai mazak arto nodarbojas, vajadzeja jau pierast , un pardzivot ka iesnas, uz ielas taču kapitalisms.

Nē.

Nē, darba kolektīvā mums šitādas lietas nav populāras un netiek piekoptas.

Jā , brīžiem mani Saules svelme terorizē , bet brīžiem lietusmākoņi ..

esu....  tas ir ieradums.. aplaužās, tikai kad pašiem kkas līdzīgs pāri nāk

kā sauc izvarīšanos?