Vai bieži lamājies?
Keywords: mīlestība34028, dzīve38592, attiecības38696
Sanāk lamātie,tāda nu ir tā dzīve.
A jo .... pīīīīī .... katram vārdam ir savs laiks un sava vieta ...
Es nelamājos, kaut gan protu.
Pēc vajadzības,censos iztikt bez taa.
Vai to Tu jau kādreiz nejautāji?! Krieviski nemaz savādāk nevar! Kā tad saistīs vārdus?!!!...
nelamājos, nevienu rupju vārdu mutē neņemu!!!!!
bet nez kāpēc viens otrs uzskata, ka lamājos
Kā jau vidējais statistiskais vīrietis.
Hmm, sanāk jau gan- klusu, skaļi, visādi.
Ne , bieži nē .
tas nav mana daba,to atstaju citiem kam to patik darit
Nē.
Dažreiz gadās...
ja lamājos, tad to attiecinu sev
Šausmīgi reti. Man labāk patīk ar sarkasmu nolikt pie vietas
Mani lamā,audzina, neciešs ,mans viedoklis vienmēr ir nepareizs, protams atkožos, ( nervi,nervi,) par ko man ši laime?
Lamājos ,kad redzu, cik stulbus lēmumus pieņem mūsu valdība.
Nē, mana pasaule ir diezgan klusa, lamājienam nav vietas.
Katru dienu.
Es nelamajos. Nav tāda īpašība. Ja esmu neapmierināta vai dusmīga, tad vnk, --strikti kaut ko pasaku, vai nerunāju vispār..-bilde ir, bet skaņas nav...
Censos to nedarit, ipasi bernu klatbutne, bet ne vienmer ta izdodas.
parasti nelamājos... lamājas tik tie, kas neprot savas domas pareizi izteikt... ar lamāšanos sev vairāk posta kā labumu izdari... pats sevi pazemo un nostādi neapskaužamā situācijā... lai gan jā - arī man gadās kāds melnumiņš, un reizēm ir ne tā kā gribētos... bet tad tiešām mani vajag nokaitināt...