Patreiz aukstajā laikā velku mantotus no vecvecmammas apm.100-gadīgus melnus, rakstainus dūrainīšus. Skaisti un, pa brīnumu, kožu nesagrauzti.
Nu jau trīs dienas velku dūraiņus. Mākslīgās aitādas ar vilniņu iekšpusē. Šodien nopirku lielo paku veļaspulveri. Bija jānes klēpī ,jo nebija pirkstiņu.
Visādus adītos, vecāmamma ir pieadījusi, es tagad valkāju.
Trušu vilnas dūraiņus., ļoti silti
Dūrainīšus , dubultos saģērbju .
Shajaa aukstumaa duurainiishus.
Es vispar bez.
Dūrainīšus.
Nu mums sola sniedzinu,un kalatunciku..Mums laicins vairak izskatas,uz pavasari..Bet,te brinumi notiek katru gadu sava laika.Un cimdini noder,bet pirkstainisi.
Es siltus melnus ādas pirkstainīšus .
Beidzot var likt lietā tantes dāvātos dūraiņus !
Pagaidām cimdi nav bijuši vajadzīgi...
Tādus pašus pirkstainīšus kā katru ziemu.
Ādas pirkstaiņi ..... balti, šad tad arī melni.
Tagad? Dūraiņus, protams.
Vilnas pirkstaiņus vai ne visai siltus dūraiņus, bet kastē stāv aitādas dūraiņi. Jāmet slinkums pie malas un jāiet tos uzmeklēt.
Nu tādus , kurus uz rokām uzmauc - lai viņām nesalst
Dūrainīšus , viennozīmīgi !
puss duraini puss pirkstaini
Šūtos sintētiskā auduma cimdus, jau kuro gadu.