Skatoties pa ko.

Viegli tas nav , bet jāsavācas un jāizdara .

ne vienmēr-bet ir gadījumi,kad jāvar

jā,parasti tā daru

Censos.Jo nekas tapat nemainisies.

Dusmās cenšos savaldīties- vismaz , ja tās mani ķer darbā- nu nevaru baidīt klientes.. Bet tā- nē, jo dusmas ir jāizdusmo, lai tās nevilktos līdzi kā pielipis balasts pa dzīvi.. Smaidīt sāpēs- nu galīgi garām- nav vajadzīgs nemaz, ir jabūt adekvātai reakcijai situācijā, nevis jāspēlē spēlītes...  
Mazais suņbēbis- nu dikti sabozusies personība   

Es par emocionālo.
Ir dusmas, pasaki. Bet ar mēru vienmērt.Par to smaidīšanu - katram savs. Labs jautājums!!!

Nespēju , tā ir mana vājība , tas saistīts ar manu sabeigto veģetatīvo nervu sistēmu ..........

Nē,lamājos krieviski! Kad uzņemu morfiju,tad varu arī pasmaidīt...

Ir reizes, kad arī sāpēs vajag smaidīt, bet dusmas .... neesmu no ugunsnedrošajiem     
    .... suņuks gan dusmīgs  

gruti nakas to iemacities,bet kad esi iemacijies,tad nav nekadu problemu dusmas--savaldities,bet sapes--pasmaidit...

To dzīve prasa un ne vienreiz vien

Viss atkarīgs no dusmu cēloņa,grūti smaidīt,kad sāp.Kaut gan pat papagaili var iemācīt runāt,kur nu tad būs problēmas ar cilvēku.