Atkarībā no aizvainojumu,jo vajadzīgs laiks lai piedotu.

       Ir nepiedodamas izdarības!

skatoties par ko

Piedot var, bet aimirst grūti. Atkarībā no pāridarījuma, attiecības var arī neatjaunoties .

ne,es godigi pasaku ka es vel par to padomasu un tas nozime ka es tejksu ja bet dvesele paliks tums plankums un es tam cilvekam nekad vairs neticesu

drīzāk , ka jā .

jā .

Nē, nesaku  gan, jo , nekur nav sacīts , ka ir jāpiedod- jāspēlē viena liela spēlīte - ar sevi, ar otru..  Ir jauki dzirdēt, ka kāds nožēlo sadarīto, tacu- cilvēks  izdarīja to, ko kas viņam bija pieņemams , un tādēļ ir pavisam droši- kādreiz darīs atkal. Nožēla, atvainošanās- tā ir šībrīža nepieciešamība- viņam , ne man. Kādēļ- lai  kaut ko realizētu sev vajadzīgu- savas ērtības, savu komforta līmeni ( arī- emocionālo).. u.t.t. Ar mani tam ir maz saistības..
Es varu censties izprast- kādēļ cilvēks kaut ko darīja, varu pieņemt viņa skaidrojumu, atvainošanos, taču- vienmēr atstāju sev tiesības lemt pašai- ir man pieņemams sadarītais un izskaidrotais, vai nav. Bez tām spēlītēm- kurš ir labāks, gaišāks, , kurš kaut ko otram - pie-dod.