Citi jau vidusskolā zināja, kur ies mācīties tālāk... Es jau astoto gadu pēc skolas beigšanas sevi tā īsti vēl neesmu atradusi...
Pēc videnes vairākkārt iestājos dažādās skolās, bet no visām arī izstājos- vienreiz pat pēc otrās mācību dienas!

Gāju uz augstskolu to,pret kuru bija iebildumi maniem vecākiem,tāpēc laikam arī pirmajā eksāmenā izkritu.Vecāki priecājas,bet es raudāju.Iespējams arī labi,ka tur neiestājos,jo skolotājiem tagad ir zemas algas -sevišķi fizkultūras,kur gribēju iestāties es.

Es to zināju jau pamatskolas laikā ! Dzīve parādīja, ka tas arī bija man domātais ceļš !

Uzreiz nezināju,.laikos iepatikās tehnika,tā kļuvu par šoferi un traktoristu.

Nē, nezināju, gāju sagatavošanās kursos uz vienu, iestājos un pabeidzu citu, pastrādāju specialitāte.. tad liktens bij lēmis, ka strādājot citu darbu specialitātē, piedāvāja citu amatu, izdomāju, ka man ar iegūto izglītību nepietiek, vajag specialitāti pamatīgāk apgūt, tā sanāca beigt vēl vienu augstskolu.

....kopš nopirka man pirmo grāmatu

es gāju strādāt,jo nezināju,kur mācities

kad gāju pati bērnu dārzā - noteikti zināju ka darbs būs saistiits ar bērniem ... bet dziive veica korekcijas ...