Ingrida X. 16:52Palasījos citā ierakstā, ka Skabardziņa kungs tā kā apslimis esot.. man recepte tik viena: puskrūze tējas, puse krūzes šņabja + medu vēl pieliek un bliež tik karstu iekšā.. brr..garšo traki, bet - efektīgi gan Tas, protams, pie saaukstēšanās, bet tad, kad sajūtams kas nelāgs, tad - uzreiz!! Kad biju vēl jauniņa, un mana mammiņa bija vēl šeit, ātri vien mani uz pekām dabūja
Ingrida X. 16:24 Redzi, Ansīša kungs, latviešiem ir tāds traki jauks sakāmvārds:
"Kāda vārna pērta, tāda nepērta" , tā kā.. arī ja tā monitora pa vidu nebūtu.. Tas gan uz kundzīti, kura mēdz etiķī saiet, attiecas, gan uz Rihardiņu, kuram te gudrus padomus dodam, gan uz visiem citiem, vismaz man tā domāt
Ingrida X. 16:20Rihardiņ, man patīk ar Tevi parunāties, lai cik kaitinoša dažreiz tā trakā žēlošanās, bet tai pat laikā novērtēju, ka esi patiess, tajā, ko raksti. Bet vienu gan saku Tev ne pirmo reizi - nekādas rupjības!
Ingrida X. 16:16.. ak tu manu mīļu dieniņ! Tikko saulīte šai lietainajā dienā manā logā iespīdēja.. un Lodalvas kundzīte bezmaz, aiz laimes lielas, zemē iztecēja - pats Skabardziņa kungs dzejolīti uzrakstījis.. Tāds piektdienas prieciņš uzsmaidīja.. Nemeklēšu zemtekstus nekādus, priecīga es ļoti, ka auskariņus man atstāja Bet, ja drusku nopietnāk - tas jauki, Ansīti, ka neturi ļaunu.. Zinu jau zinu, ka sadotu man kārtīgi, ja nebūtu tas ekrāns pa vidu, bet viņš ira, par laimi
Melleņu J. 14:53
Te staigājot pa pļavām un kurmju alām esmu šo to no zemes izcēlusi un ievākusi Veselību tiem, kam tā nedaudz vai tā vairāk jāuzfrišina Un marš gultā!
Dagija D. 11:38Ansītim - buča par jaukajām rīmēm..
Lai Veselība uzlabojas un turas laba!!!
Ansītis S. vakar 23:51 Lasīju un pētīju
Tad smadzenīti vētīju
Aiz ausi domu aizliku
Ingrīdiņu nobūru
Svīterīti nozagu
Auskariņus atstāju
Nu to bildi atmiņā
Savā tikai redzēju
Ansītis S. vakar 23:16Sveikas Sveikas Meitenītes
Raganiņas Zilmutītes
Manc bij bišķīt pazudis
Nelabais bij parāvis
Gribulis bij ciemojies
Un ar mani mielojies
Neržu centās apzeltīt
Manim muti aiztaisīt
Bet es jau neesu tik traks
Kaut ar rokrakstiņš ir švaks
Meičas vienas neatstāšu
Ienākšu un papaijāšu
Panerrošu pažēlošu
Puķīti ar kādreiz došu
Dusmoties uz sevīm ļaušu
Naf jāmeklē lai citu– “aušu “
Kas penterīšus Jūsu lasīs
Un gulēt ejot ausi kasīs
Ja kādreiz dāvāsiet ar buču
Es laimīgs būšu ejot čucu
Par Jumsiem domāšu es traki
Bez “navigatoriņem” tāču
Dzīves ceļu braukāt ira
Nedaudz skumīgi un švaki
Dagija D. vakar 09:19Sveiks, Ansīt..
šis dzejolītis ir vienkārši superīgs!!!
Lai visiem, kuri prot vai arī mācās iet, laba pastaiga pa mūs zemes pakalniņiem un zemākā vietām, gam pa labi, gan pa kreisi un dažviet taisni :)
,
no interneta resursiem
Ansītis S. 28. okt. 23:55Pa celmiem un pa kurmju alām.....
Pa kalniem, lejām, pasaul's malām
Ir dvēselei mazai, ceļot, ļauts....
Kaut ceļš Viņas līkumains
Nedienām smagām ir skauts
Katram ceļam ir sākums,ir beigas
Ja reiz sāki iet –ej....kaut ir grūti
Ceļu taisnu un līdzenu pamet
Lai tas paliekās tiem,neprot kas,iet...
Rihards B. 28. okt. 22:02Tu esi neinteresanta kā personība, zināji?