Šis dzīves notikums pie manis regulāri paciemojās.Rīt mācīsimies spēlēt " pampas"

Cik smagas tās rīta pārdomas.Es šādā rīta stundā spējīga domāt tikai par labu turku kafiju un desmaizīti..

Protams individuāli, bet personīgi šķiet nekad neesmu klusumu uztvērusi kā sava veida neērtību Drīzāk jau dzīves nepieciešamību tajā uzkavēties pēc iespējas ilgāk.Viss labais un jaukais dzimst tikai klusumā..vai tā ir laimes izjūta vai radoša ideja, kuru realizēt.Iespējams vienkārši pašpietiekamības vai vienpates sindroms...

Situācija ar Novecošanos beidzot ir jāuzlabo!

Situācija beidzot ar Novecošanos ir jāuzlabo

Protams tas Jums lielisks Demogrāfijas risinājums,ja Holivudas FBY un Valsts Drošība un kopā.

Lai viņi abi tur Precas!Latvijas Drošība ar Holivudas FBY,vismaz būs Demogrāfijas risinājums.

Tādēļ,lai labāk guļ pie Motomuzeja,ja apdrošinātāju intreses.

Padomju Latvijas Drošības&Holivudas FBY biedriem.Ja tik sarežģīta situācija ar apdrošinātāju,tad zināšanai,Leonīda Iļjiča apsardzes personāls,lai viņš negulētu zālienā,un būtu vizuālā drošībā,tika iebāzts tajā autto,tādējādi,minēto uzskates līdzekļa autto,iespējams restaurēt,un pats kungs,lai labāk atpūšas zālienā pie Motomuzeja.

Tagad pat smilšu kastes vairs pagalmos neatrast, nerunājot par šūpolēm. Labi, ja kādam batuts uzstādīts pagalmā. Un viss ielas garumā piebāzts ar automašīnām.

Man visi randiņi asociējas ar darījumu kā tādu..

Es jau tā pieradis pie klusuma, ka pat vaukšķošs krancisa pie mājas var izbesīt divās minūtēs tā, ka gatavs visu lidināt ārā pa logu, lai tikai viņš ātrāk apklustu..

Latvija asociējas ar Padomju Latvijas himnu un auto signāliem.Mazā Zeme,Leonīdam Iļjičam Brežņevam,un tie ordeņi klaudzošie

Milzīgas pūles ieliktas gan no Holivudas FBY,gan vietējiem Padomju Drošības spēkiem,lai saglabātu Gaišā piemiņā Leonīda Iļjiča Brežņeva talantu un dzīvesdrosmi,pat sarakstot tik svarīgos darbus,kā Mazā Zeme,tādējādi lieliski,ja spētu no Motomuzeja atremontēt un atdot īpašniecei bojāto autto.

Rihard,Tavā jautājumā jau slēpjas atbilde,- atšķirība ir randiņā,kā tādā...

Paldies, Rihard, par sakarīgu ierakstu, kurā patiešām gribējās padalīties!

.. un - tas nav no sērijas "agrāk zāle bija zaļāka, debesis zilākas"!! Galīgi nē! Arī mani, nu jau pieaugušie bērni, izdzīvoja savu bērnību aktīvi, ne jau visu nosaka laikmets!! Mani bērni nenoņemas ar soc.tīklu aktivitātēm, netaisa tur dzīvi, ko atrādīt, viņiem kas tāds pilnīgi garām! Izdzīvo savas dzīves, ir savas intereses un vērtības, jā, un tāpēc sajūtos laimīga, ļoti!! Varat neticēt ne vārdam, ko rakstu, bet, piemēram, mans dēls, gudrs un novērtēts savā, programēšanas jomā, brīvajā laikā krāso mandalas un brauc ar velo..un ne to vien.. Par meitiņu varētu arī piestāstīt te pilnu blogu, bet - ne Jums to vajag

Nemācēšu atbildēt, vai "mums", bet man noteikti bija forša! Visvairāk laika jau pagāja pagalmā, ne tieši manā, jo dzīvoju privātmājā, bet tajā smilšielā, kur pulcējāmies, mēs, "mūsu sētu bērni" Un tad bija visādas spēles, gan kariņi, pa vecajiem vācu kapiem, gan tādas piezemētākas, kā "gurķi", "pīles un mednieki"un tml. Bet! - neiztikām protams bez ekscesiem - ielīdām slepenajā alā, no kuras, par laimi, izkļuvām laukā... Jā, bērnība bija forša - daudz izdomas, ķīviņu, salabšanas... un - mēs taču augām bez gadžetiem!!, jā, tas uzlika to, izbaudīšanas zīmogu

VOLVO visa veida auto salabos,ja slēgs līgumus.

bet priekšā tikai drūma nākotne.