"saglabāsim savu silti brūno kodolu pat nelabvēlīgos apstākļos" - ļoti jauks novēlējums.. tas ir grūti reizēm - palikt mierīgai, ja kāds provocē

https://youtu.be/TCbeC_Lu62Q?si=OrOrN2cp3nyKGTAS

Tāpēc man nepatīk cilvēki. Loģiski.

Es gan domāju, ka nedrīkst būt vienalga, kā citi reaģē uz Tavu klātbūtni..
Ir patīkami, ja Tu ienāc telpā un Tev uzsmaida, nevis aizgriež galvu vai saviebjas...
Un Man būtu nepatīkami, ja blakus stāvošais cilvēks tā smirdētu, ka elpa aizraujas vai kaut kas cits..
jābūt elementārai cieņai pret otru.

Man kārtējais antirekords. Pat pusdienas nenostrādāju jaunajā darbā. Vienkārši ideāli. Es nekam neesmu vairs derīgs. Laikam jāmēģina būs atkal pakārties... varbūt šoreiz sanāks. Tev arī jauku dienu, Ingrīdiņ..

Reāli. Viss un visi piegriezušies. Ja varētu pārvāktos uz dzīvi taigā prom no civilizācijas, kur būtu visapkārt tikai mežs un dzīvnieciņi tajā; nekā lieka. Un, lai tik pamēģinātu man kāds tuvoties..

Diemžēl saiti uz šo dziesmu ievietot šobrīd neizdodas laikam piebūrums mega liels Bet tas ne tik svarīgi šoreiz

     Bet Rihard! Vai tad visu mēs darām citu dēļ?! Ne taču! Ir lietas un lietiņas, kas svarīgas pašiem, lai sajustos jaukāk! Lai apkārtējie reaģē, kā vēlas, man tikpat maznozīmīga viņu reakcija, kā viņiem manējā
     Un tas, cik apkāries vai neapkāries cilvēks grabulīšiem, ir tetovējumi vai nav, jau nu nepavisam nenosaka cik viņš garā bagāts vai nabags
     Nu re! Jau šodieniņa! Lai laba tā Tev, visiem!

kur bildītes?

Cilvēks pierod pie visa. Kādreiz arī patika apkarināties ; pat bija doma par tetovējumu, bet kopš pazaudēju mīļāko, darbu, sevi, nekas vairs nav svarīgs ; es pat jau sāku mazāk pievērst uzmanību, kā izskatos, kā jūtos, kā apkārtējie reaģē, skatās. Viss vienalga. Cilvēks var būt pliks, bet garā bagāts.

.... manas tik mega-mega nozīmīgās ķēdītes!
    Ar labu naksniņu visiem!

   Dagij! Arī man ir notikušas dīvainas lietas ar lietiņām, kuras ļoti nozīmīgas man.. Tā man gadiem kaklā vnm bija 2 sudraba ķēdītes: viena dēla dāvināta ar mana vārda 1.burtu "I", otra - meitas dāvināta ar eņģelīti.. Bet! - eņģelītis ar visu ķēdīti kkur pirms gada pazuda.. izmeklējos visur.. domāju - noslēpusies no manis, kā reizēm mēdz lietas no manis noslēpties, bet... neatradās joprojām.. Līdz pag.vasarā beidzot sapratu - pazudusi, bez pēdām.. Tad nopirkām jaunu sudraba ķēdīti, kurā iekārts akmentiņš no meitiņas - ar īpašu vēstījumu..
    Ne jau lietu, kuras mums tik vērtas, dārdzībā tā nozīme, ne tuvu! Bet tajā, ar kādu vēstījumu tās mums.. Saprotu Tevi, ļoti!!..

   Paldies, Linard, par daudzajām puķītēm!   Tu esi mans virtuālais draugs jau izsenis sen, esam bijuši uz nažiem (pats zini ), bet - tas nemaina to, cik daudz ko stāstām, uzticam viens otram, un - paldies Tev un Tavam foršajam dēlam par to, ka rūpu Jums joprojām!

   Man atkal kaut kas galīgi iet šķērsām - saplīsa mana skaistā ''apzeltītā'' rokassprādze.
Nē, tāpēc nejūtos "plika", bet asariņa nobira gan. Tā bija sprādzīte ar magnētiņiem (it kā tievēšanai   ). samēra lēta , bet jauka.

   Nez kas ir, k plīst viena rota aiz otras??? Trešā pusgada laikā.. hmm..

    (nevajag, lūdzu!, ko dzēlīgu! Neesmu barbija, ne tuvu!, zinu, bet tas jau neliedz man vai ikkuram citam priecāties par savas dzīves mazajiem, foršajiem mirklīšiem )

.. tie mani šodienas auskariņi, kurus atzīmēja pārdevēja kasē, un, jā!, sajutos priecīga, ļoti! (foto tikko, uz fikso; nu nav nekā diža, zinu, bet gribējās atrādīt, par ko tad ir stāsts )

   Saulīte tad bija, bet vējš.. brr!, nosalu gan!, kaut 1.x šoruden uzvilku siltāku virsjaku..
Labiņi, man tūliņ vakara darbiņš klauvēs pie durvīm, nekas - naudiņa tad pati maciņā neskrien
   Tad jau.. tad jau kkā kliedēsim tos tumšos vakarus.. neļausimies kkādam depresionam vai vēl nez kam tur

Sveika!
Nav iedvesmas rakstīt..
Pagaidīšu.. :)
šodien skaista saulīte mūs lutina.

    Labrītiņ!
    Tik sen jau runā par to, ka beidzot nekruķīt vairs to pulksteni.. bet! - tut kak tut! - griez vien atkal..  
    Iepriekš nezināju to Gaigaļu Jāni (ka jau daudz ko nezinu), bet, jā!, paldies par ievietojumu
    Uzraksti, Dagij, kādu jaunu ierakstiņu, gan jau Ansītis atnāks ar Tevi parunāties, ne vairs klepiņš būs, ne iesniņš
    Oki, dzīvojamies! :))))