Beigt jau var mucā,bet kā ar skalošanos....

Beigsim ar bādēšanos mucā...

Domāju,ka šīs acis daudziem iegriezīs....

Benita,Tev paldies !

Paldies par komplimentiem,džentelmeņi!

Gunār,Benita redz savu dizainu... Zaļš,kopts dārzs ar staltiem kokiem,kur brīvi var justies,kā arī eleganta vasaras māja,ar izbīdamām durvīm !
Redzesloks Benitai - superīgs !

Skaista - orģināls galds - pusmuciņa
Un, ja vēl atverama lūka šim galdam,tad noliktava pa rokai,Benita....

Sveiks, LV patriot ! Tagad jāglābj Latvijas banka un tās prezidents. Esi cīņai gatavs ! Atvaino, ka es Tavu rakstu nelasīju, svarīgākais šodien Rimšēvičs !

Benita draiskojās! Uz mucas pasilda glāzīti un liekas slīpi!

Man patiktu arī šāda.

....  
.... līdz dieniņai citai!!  

     Tikko atbildēju Vasilija jautājumam otrajā sadaļā; un- pa radio- atkal traki forši uzjundoši, un- atkal laikā- precīzi!- īstajā:

     Nu paspēlēsimies taču!!!! Uz manām trepēm, tad- tavām... Un.... un vnk pietiek visvisādu iztirzājumu, kuros bez sākuma prasās arī- nobeigums. Vai zaudētāji dēļ tā??- nee. Katram jau tiesības visu lemt pašam. Uzrakstīju, kā to visu sajūtu- es    Variet visu nupat baigi nu nopietni, variet- mzl iekš spēles riču raču :D :D :D vai- lai vēl dramatiskāk, ja prasās-iekš cirka: lejā pa to stulbo kazu..
     Labi :)  Lai viss viss Jums labi!!  

Valija,paldies Tev atsaucību un vērtējumu !
Valij,ir sakāmvārds: vienam patīk māte.otram meita,citam raiba kleita...
Man visas sienas aizņemtas,atliek skatīties uz mucu,kur atrodas pulkstenis...

Pati labākā muciņa tā kura uz krēsla maigojās --tā arī gribās pasildīt rokas gar to...
Bet ozol muciņām arī tagad ir pielietojums .. lauku mājās...Rīgas balzāmam izmanto vēl pa karu ievestās muciņas no Vaciešiem...
Nu kā suvenīrs par lielu...kam tad vietu dzivoklī aizņemt...pulksteni uz sienas labāk redzu...

    Man šķiet, ka sen atpakaļ, es stāstīju jau reiz:  kad biju jauniņa, daudz braucu ar stopiem. Un tad, vienreiz, man pieturēja auto, kura vadītājs pavēra durvis bezmaz bez vārdiem, izskatījās traki drūms un pat dusmīgs, bet, kad bik bailīgi ieriktējos savā vietā, tad izdzirdēju, kas salonā skan- smagie blūzi!!!!!; un, es pat nemāku paskaidrot- kāpēc, bet- visas manas bailes un neomulība bija kā ar roku atņemta.... nobraucu krietnu daļu iecerētā ceļa, kuru vēlējos veikt, mierīga un... jā, pat laimīga... tajos blūzos... jā, es tikai tgd piefiksēju to brīdi sev, kad man uzradās šī vēlēšanās ceļā- blūzus... ai!! Tas viss, kā veidojas kkas mūsos, ir.... vesela romāna vērts!!!!    aizrāvos bišķu, nekas; rītdiena atkal sazemēs...  

     Mierīgu sazemējumu mums visiem!!!!    /ne- piezemējumu!!!!!/ ..  

.... braucot es klausos tikai un vienīgi blūzus.... es pat nemāku pateikt- tie nomierina, noliek visu vietās savās, vai kā.... skumjas??- nee, braucot tie galīgi neuzdzen, tie vnk ir sava īstajā vietā, kad esi ceļā...

.... mājās?? tad- viskautko.... pa reizei, kā vakar, Mielavu- uznāca un viss.... un, kas pats jocīgākais, pie kā pieķēru sevi tikai tgd, rakstot šo, ko rakstu- mājās man neprasās blūzi.. jā, jocīgi man pašai.. ok  

.... tikai maziņš gabaliņš- NO.... ai, ja es sāktu te izpausties mūzikā, kas man patīk, tad... nu tad vnk pieapniktu Jums galīgi!!!!