Guna a. 31. jan 2018. 15:47Paldies par skaistajām melodijām , Andri ! sniedziņš vajadzīgs ziemā - ļoti ! īpaši - aukstums kad tuvojas ..., bet baltās rozes ...ak ! šīs rozes ...
... saulē , lietū , sniegā ,
salā bargā -
pati mīļā Māra -
savus bērnus sargā !
............ Latgali svētījot .
Gunars S. 31. jan 2018. 14:39Andris,kas tā tāda mašīna? Man pieder vanna, šujmašīna,gaļas mašīna!
SFI L. 31. jan 2018. 14:21...mašīnu ...un mašīnu kam, vai tev nav mašīnas
tagad jau visas ar mašīnu, pat uz veikalu ar mašīnu
Vasilijs P. 31. jan 2018. 14:11Kaut kas savs...labi Atraitnis.Nebūs laika ar ko citu nodarboties...
SFI L. 31. jan 2018. 14:07
Laba tehnika Benita, ko tā laika cilvēciņam vajadzēja, ne super tīrās skaņas,
ne super dārgo importa radiotehniku, ka tik skanēja un ar labi
Benita L. 31. jan 2018. 10:34Ati,man gan par ko labu nopirka vai tēvs "pielīda",lai tik meitēns liekas mierā.Un likos arī,izpētot visas iespējas,ko Hota saslēdzot ar Begu ,var izspiest.Tagad tas skan smieklīgi,bet kādu laiku tā bij mana pasaule.
Benita L. 31. jan 2018. 10:29Gunār,meklējot cilvēciņu un patika spaidīr podziņas,kad neviens neredzēja.
Gunars S. 31. jan 2018. 09:22VEF super,1937.g.,skatījos iekšā kur ir tas cilvēciņš kurš runā.Regulāri Ŗīga tika pieslēgta Maskavai,bet raidījumi latviešu valodā bija maz.Ap pusdinas laku bija raidījumu pārtraukums un tika palēninātā tekstā raidīja informāciju, kam to jāpieraksta,iespējams rajonu laikrakstu redakcijām.Latviešiem tā sauktās estrades dziesmas nebija! Klausīties varēja uz vidējiem viļņiem vācu dziesmas,muziku.Bet krievu,visadu žanru, it īpaši krievu tautas dziesmas.
Atis K. 31. jan 2018. 05:38Man pirmā arī bija HOTA,tikai klausījos iesākumā caur Vefiņu. Par paša sapelnīto naudiņu vasaras brīvlaikos.
Benita L. 30. jan 2018. 23:36Es tik ierakstīju jaunākās dziesmas.Tad sēdos adīt un dziedāju līdz,tas nekas,ka daudzas nesapratu,bet bij kas līdzīgs mājas karaoke.
Sandis x. 30. jan 2018. 23:22es disenes ar lentēm taisīju...... patika:)
SFI L. 30. jan 2018. 21:29 Jā Gunta, tik nekaunīgas viņas ir un pat nekaunīgākas nekā varam iedomāties,
bet tomēr šīs “jūras vistas” glābjam, jo dzīva radība vien ir
Gunta L. 30. jan 2018. 19:48Noseezhas uz mana balkona margaam,shai nav iipashi paveicies,bet iisteniibaa vinhas arii meedz buut nejaukas,matrozhi,kas ir sliikushi staasta,ka kaijas centushaas ,vinhiem izknaabt acis,gruuti bijis atgainhaaties,kameer kughis vinhus savaaca
Ingrida X. 30. jan 2018. 18:34 Vasilij.
Izbeidz vienreiz to savu izcilo izteikumu atkārtoto tirāžu- ierakstā pēc ieraksta. Man tas nepatīk un viss.
Ingrida X. 30. jan 2018. 18:33 Jā, Gunta. Un tas- galīgi bez ironijas kādas. Mums katram ir kkas tāds, nu... teiksim- savādāks; tas, kā uztveram lietu norisi, līdzcilvēku attieksmi..... ai, nu vienvārdsakot- daudzkas!! :)) .. Man arī, protams. Un tad, ja spējam neuztvert kko nupat baigi personīgi, ja tas vnk tā cilvēka iedabā, un viņš, iespējams, to pat nejūt, tad.... nu tad dzīvot kļūst vienkāršāk un gaišāk. Vsm tā to esmu sapratusi es
Paldies, ka pabiji ar mani šeit!!
Gunars S. 30. jan 2018. 15:39Andris,visticamāk šī kaija nav no pilsētas atkritumu izgāztuves,bet īsta jūrniece! Es to pat iedomāties nevarēju.
Vasilijs P. 30. jan 2018. 14:57Tad vienkārši,zilu,dzeltenu,oranžu,bet noturīgu
Vasilijs P. 30. jan 2018. 14:56Ja jūra-tad zila...,dzeltena...oranža...

