Paldies Benita, man gan viņa spītīga, rāmjos savos turēties negribēja

Gurkst baltais sniegs zem mūsu kājām,
Māj sagulušās pārslas žilbinošiem stariem,
Ceļš aizsnidzis,tik taka ved uz mājām,
Stāv priedes sniega vaiņagiem uz pleciem...
Dzird:saimnieks pagales met krāsnī iekšā,
Tu jautā man:"Kā smaržo ziema?"
Es smejos-tu manam vaigam pieglaud
savu auksto liegi.
"Nu,jā"es saku "ar svaigumu,
Jo visas rudens smaržas sasalst ledū,
Ar sniegu - tam ir īpatnēja garša"...
Jūt gaisā malkas kurināto dūmu,
Es velku nāsīs gaisu,ostu ziemu...
Ziemai sarkans deguns.
Man arī...
U-ū!
No neta

Tavs blogs man atsausaca atmiņā Daigas Kalniņas foto izstādi. "Es mīlu ZIEMU",kuru stādīja priekšā 12.01.2018 g.
Tur tieši tika rādītas līdzīgas bildes,kuras līdzīgas pirmai,otrai un trešai bildei,kuras esi iekļāvusi savā blogā,t.i.kristāldzidrus ledus graudus - rakstus....
Tēma un saturs līdzīgs...
Forš blogs,Guna !   

Daži to vienkārši uzdāvina !  

balta ziemas tumsa.
šķīvja malai pielipusi
mēnesnīcas smarža.

Aija (02/06/14)

Viss kārtībā.Jauka bilde!   

Bilde - uz abstrakcionismu pretendē !  

Tu pasaki, kāpēc tā bilde krīt apkārt

Tev nu gan sapūtis Ziemelis,
pie mums tik tāda knaibīšanās, kā pūdercukurs uz
ziemas pīrāga galdā

iekustini savu sirdi!

Manipulācijas tādas - tukšumu dod . Un tikai .
Pērkamas dvēseles - pārdodas !   Dzimteni , tēvu un māti pārdod ..., sirdi un miesu iznomā , mīlestību piesmej - savus ciniskos darījumus mīlestības vārdā nosaucot !  
Skumji..., bet fakts ...

Kam draiska vāverīte, nebūs gādīg māmulīte

Sirdi kreditā , tas vēl nav praktizēts, pie tā jāpiedomā būs

Te nav gadījums - bet gan ir mērķtiecīgs darbs.

Maneejie visi bijushi lieli

Kam nav gadiijies...

Ja fetišs...kas nu kuru aizrauj.Lai izdodas!

Ar mātes lomu sieviete dod.Šī mātes loma jau mainās. Kad sieviete ir koķete, spēlē iekārdināšanu – tā ir tipiska meita, kad saglaud kādu sanervozējušos puiku, tu esi māte...