Prieks atgriezties, ka kàds arī tàpat, kà es te ielùkojas un ar ko ieraksta, Sveiks, Princīt!

Max...   
1.Vilciņš šodien gar upmalu ies,
   Vilciņš uz mēnesi skatīsies.   2x

2. Uz mēness balti jēriņi dies. 2x
   Skat, pats vilciņš ir ieradies!

3. Vajag pie viņa nolaisties,
   Vajag ap viņu padancoties. 2x

4. Vilciņam galva reibst, ak tu dies! 2x
   Vilciņš jēros ir apmaldījies!

                    /Ojārs Vācietis/

https://www.youtube.com/watch?v=tg-P8t1Palo

Sandri ..., tas ir viņš - mūsu mazās Dzimtenes lielais Dzejnieks -
Ojārs Vācietis !  

Akadēmiķis Jānis Stradiņš viņu nosaucis par „lielu dāvanu mazai tautai”, Imants Ziedonis – par „tautas sirdsapziņu”, par „piemērīšanās vertikāli”, Jānis Peters atzinis, ka viņš kā „pārjūtīgs seismogrāfs reģistrē apakšzemes grūdienus, brīdinot zemes iemītniekus jau iepriekš”. Rakstīdams savam laikam, dzejnieks rakstīja mūžībai, pravietiski skatīdamies laikā.

Taa,taa japaspeej liidz gada beigaam,kaut,kas labs izdariit

Šo pašu svētāko Tu neaizmirsti:
vai celies debesīs, vai jūras dzīlēs nirsti,
vai draugu pulkā dali savu prieku,
vai viens pats satiecies ar pretinieku -
Tu esi Latvija!
/Ojārs Vācietis/  

https://www.youtube.com/watch?v=rFjhZtb2ycg

Jā.... reiz te bija .... Tā sākas daudzas pasakas, bet ja nopietni, tad neticu ka te ir iespējams kas tāds kā bija pirms gadiem pieciem sešiem.

kā tika nemēdz būt!

Katram savi tarakāni ganāmi !  

Visu cieņu dzejniekam !   

Ja es,pasmaidu un neko nesaku-tas nenozime ka man butu jaadbilt tapat.NESU PAPAGAILIS BET CIENU PATE SEVI..........................

Paldies , Lilij ...   

Kaut ko klusiņām, klusiņām -
Kā krīt sniegs,
Kaut ko viegliņām, viegliņām-
Kā tālu atmiņu Tu man nodziedi,
Viss vienalga no kurienes.
Es tik tuvu Tev esmu,
Ka noteikti dzirdēšu.
Tuvāk būt - tas, vienalga, nav iespējams,
Es tik tuvu Tev esmu,
Ka tālumu nemana.
Viss, kas pastāv starp mums tikai savieno -
Tāda caurspīdīga var pasaule būt,
Kad ir laimīga.
Tad var klusiņām, klusiņām - kā krīt sniegs,
Un tik viegliņām, viegliņām - kā tālu atmiņu -
Nodziedāt pašu skumjāko,
Bet būs priecīgi!
                      /Ojārs Vācietis/

https://www.youtube.com/watch?v=mqoi5S3CzXI

..''Es izraušu no tavs dzīves visu, ko tu mīli''..Nepatīk šādi vārdi...
Egoisma kalngals! Baisi pat..
Taču pieļauju domu, ka tā var pateikt cilvēks, kurš ļoti samīlējies, pat traki iemīlējies un darīs visu, lai iegūt kāroto. Uhh, kas par kaisli! Laikam interesanta filma.. Neesmu redzējusi.

..dalos..
Jauku nedēļu!

  
Tikai

Tikai āboli krīt
Rudens rasainā zālē.
Rasa zila kā tāle,
Kurp tu aizbrauksi rīt.

Tikai mākonis snauž
Tālam mežam uz kakla,
Diena izliekas akla,
Dienai drusciņ vēl skauž.

Tikai veltīgi viss.
Stājas asiņu dima,
Un tās zvaigznes, kas dzima,
Visas nolemtas dzist.

Tikai pagaidi vēl,
Ne jau tāpēc, ka baidos,
Ne jau tāpēc, ka svaidos,
Ne jau tāpēc, ka žēl.

Tikai tāpēc, ka ir
Man no tevis kas iedzimts
Un vēl reizi ir piedzimts,
Lai vēl reizi var mirt.

Tikai neteiksim „rīt”,
Kaut gan lūpas jau plešas,
Krīt kā planētas svešas,
Tikai āboli krīt.
(O. Vācietis)

    

Saderēja trīs rūķi –
kuram ir lielākas dusmas?
Nosēdās viens otram pretī
un dusmojās tā kā traki.
Dusmojās pirmais uz otru,
un dusmojās trešais un otru.
Un nosprieda, ka nav labi,
jo sanāk – divi uz vienu.
Tad dusmojās trešais uz pirmo
un arī otrais uz pirmo.
Un atkal nebija labi,
jo – atkal divi uz vienu.
Tad dusmojās pirmais uz otru
un tālāk otrs uz trešo,
un beigās – trešais uz pirmo.
Nu bija pavisam slikti,
jo dusmojās cits uz citu…
Tad trīs rūķi sāka smieties,
un visi trīs smējās kā traki.

              /Ojārs Vācietis/

    

Skan Ojāra Vācieša dzejas zvans - SKAN !   

Atrast gan labo , gan slikto var ikvienā . Svarīgi , kam katrs zaļo gaismu dod !

Zvani.

Šodien apzvana.
Kaut ko
apzvana…

Šodien iezvana.
Kaut ko
iezvana…

Šodien aizzvana.
Kaut kur
aizzvana
daļu no manis.

Šodien es iezvanos
zvanā…

(Ojārs Vācietis)