Lai skan arī Buba-- aber ''Vinogradnaja kostochka''
https://youtu.be/x8q5gs7pBwQ
                                                  

...    un tagad atriebības pēc traumē citus

Tāda traumatiska bērnība!

Visi mūsu gadi paliek dziesmās..

Tu Karli esi cietis,apdauzits,gandrīz nokosts...Ak vai!  Bet tas bija nesen un ļoti sen beigu beigās tā nav patiesiba un nav meli,kaut kas pa vidum.Prieks ka esi mūsu vidū!

Pirmā spilgta atmiņa -- zābaciņi kājās --- kāpēc...??? laikam tāpec ka bija sarkani... nevaru izskaidrot....talāk jau i suņi,i gaiļi,i kazlēni-- bet mamas siltās rokas vēl tagad silda ..

Pašlaik derētu šadas skaņas...

https://www.youtube.com/watch?v=UoU9_k5-FH0

Inese Kūkolīte 12:14       /nav ko piebilst! Viss pateikts!/

Gunar, fantazēt nav kaitīgi!

Paldies par jaunatklājumu franču muzikālā pasaulē Padziedāšu to kādu laiku, kamēr arī augstākās notis spēšu bez grūtībām paņemt   

Laukakmens var būt labsirdigs!

Žēl, ka čiveres nebija galvā

Tev pamatā ir laukakmens?Kārlēn, nebiedē mani

T.i. vai pēc tā kritiena atceros......

Trenēju atmiņu   . Mēģinu atcerēties, vai pēc kritiena no piekabes uz galvas ne gluži ceļa vidū, visas labās kājas traumas

Kur nu bez dziesmas   !
Šodien dungoju -"par mani draudziņ nebēdā,
                                .........      

Steidziet man iedot tumsu un tad tikai gaismu.Steidziet atņemt nesvarīgo,lai  saskatamāka kļūtu mana dzīves jēga.Steidziet man iedot naidu,lai es spētu novērtēt mīlestību un dodiet man laiku pabūt vienatnē,lai es sāktu mīlēt cilvēkus.Bet protams svarīgākā par visu ir vēlme gribēt,kas ļauj restartēt man savu dzīvi jebkurā mirklī

Kārli,  tas ir Tavs neliels ieskats galvas traumu vēsturē?!