...AkMens...vai tāpēc ka nekam netici..

Cietpauris i ārpus zemes virsas ir cietpauris  

..prātvēders ar tukšu vēderu....

...varbūt glaimoja medniekam un ļāvās tikt noķertai cilpā...jums tak patīk būt medniekiem...patīk sajūta...ka diktējat spēles noteikumus...ak cik bieži esat tā aizrāvušies ...iekrītat zaķu liktās cilpās...

Lai pazūd ar visu savu lampu no zemes virsas

emo nav izsalcis...emo ir prātvēders

un tici man...šis Vīrietis-cilvēks ir tās vērts...lai to-iznīdētu no zemes virsas...mamutu vairs nav...nav daudzkā...Viņa pārgudrības rezultātā...ko migā atnes..kaut kādus grašus..Sieva nav nespējniece, tā pati zinās labāk, ka bērniem maize vispirmāmkārt...nevis krelles, ko Vīrs karina...sievai...kad bērni badā...

...Emo...man liekas ka esi izsalcis...     

Anne,sātans iznīcina,jo ir zem zemes.Protams,ka viņam nepatīk virszemē - daba,jo sevišķi mazas annemonītes!

lai vai kādi sapņi pārņem...atgriezies realitātē-tu-neesi mūžīgs...no mirstīgā ādama cēlies...kaut tam gadu daudz...bet-tu-tikai spora-diaspora...un tas nav maz-tev ir dotas iespējas...turpināties...un gudrību tur nevajag...vairoties!...nomākt citus Augus/ravēt/ un citus vaislas lopus...ieslodzīt un pakļaut sev/fermas/...
tu esi viens no viņiem...kurš apēd visu, kas dots un ērtībām savām pat-iesprosto..jo slinks kā mednieks...laisks kā zvejnieks...visu-uz paplātes...tuvāk mājai...tuvāk sirdij...un tāds nu ir šis pasaules-Zemes valdnieks...sev.puncim tuvāk!

Bet ja nopietni, vīrietis pēc dabas mednieks, ne medījums, sieviete pati pie tā
vainīga, iemācīja vīrieti būt kulturālam, mīļi izteikties, bet viņam visu laiku
medījums galvā, neteiks jau, tu mana kalnu kaza, vai mamutiene,
bet jūs jau vēlās: mana mīļā, saulstariņš, cigoriņš rūktais - cik salds tu esi

Tādai  gaišas domas galvā neturās.bet launās verbāli un rakstiski,neapturāmi laužas ārā!

...vai tad daba ir tāpēc  ...ka to vajag cilvēkam...kas par iedomātu augstprātību....

...paradīze nosacīts jēdziens...tā katram sava...vismaz šeit uz zemes...sievietes uzticība robežas nezin...ja tik vīrietis tās vētrts...

zini...cilvēkiem nav lielākas laimes, kā ciest...kā sevi pie daktera kabineta durvīm, izstāstīt kaimiņam...un tas sajūtas...ak dievs-kas manas slimības, pret tām ko klausos...tas pieceļas kā vesels-uz aiziet...kauns sēdēt un rindā stāvēt ar kaut kādiem doktora grādiem....

Nu ko vecen, uztais zacen, man i folš, tev mīkst pēl, srunāsim mēs bez mēl

laika -dīze...pardīze..mobīlis, kurš nav apturams, bet izdzīvojams...zemeslodes riņķojums un tās mīlas bēdīgais stāts...skumjš...sāpīgs, svelošs, dzelošs..liktenīgs..kad Sievai-neesi uzticams...ādam! tas ir tavs grēks, ko sievai gribi piešūt...bet tā-savukārt-laikam savam///ko par čūsku nosauca...kura par zāli zemāka lien...nav atbildīga...bet-norakstāma.

Aija!? ja negribi sāpināt, tad nevajaga nākt..../ja kas/

Dabā visam jābūt līdzsvarā, ja ir galva, naff rumpis, bet ir kājas

"— un teica Dievs, lai nāk apskaidrība, lai domu graudus atsijā no pelavām ..."

Kārli!? cilvēki, kad saprot īsto fīču tad ir pabeiguši šito misiju?.....