Paldies par komentāru Ak Men

Ak Men..kamēr domāšu, vilciens jau aiziet..

Ir arī ceturtais, vispār par tādiem aizmirst

Ir jāatrod, jāsajūt, jāsagaida, tā maņa, tā doma,
izaicinājums varbūt kardinājums atbildēt "jā", bet vienmēr ir izvēle, "jā" vai "nē",
pārējais tai brīdī nav svarīgs, jo komfortu radām pēc savas zonas kurā
vēlamies būt

    
Vēja māte, vēja māte,
kam laid dēlus savaļā,
Ziemelītis, aukstum pūtis,
virs zemītes stindzināja.
/tavi attēli parāda, cik liels mākslinieks ir viņš un slēptos tēlus atklāj viņš/
    

Vējš vienmēr nes pārmaiņas..

Ej nu-iepūt,teiktu Bonds,ja jau sievai draugi policijā strādā.

Jumtus kà skalinus,
Mashinas plésh
Elektr stabus,
kà sérkocinus
Tésh !

Koki - cipreses,
Eiropas priede,
Lido pa gaisu,
kà zàle !

Oii, oii , oii ..., salielījies tučiņ , Max !  

Nu kas tas par véju ...
véjelis, pûtiens viens tas ..
Vot pie manis -
100 km/h -
Vins pûsh ,
Tas lûk ir Véjsh !

Ir vēl variants trešais , ko izvēlos es..., no rrrR! veidīgajiem - distancēties !

nu tu sagaidīji savu suni ...-tagad-bedri kašā ciet...ko pati izveidoji!...suns tikai ekstrēmos apstākļos pabija...adrenalīnu ķerstīt!

man gan liekas, ka nomiris nav neviens...bet šodien    ar vienu kāju... iekritu izrauta staba bedrē...tā bij sniegiem aizvilkta...
kaut kas līdzīgi...kā zobārsts-zobu izvelk...bet-kas ar bedri notiks-nav daļa...vai tik sīksīki tie speciālisti ir sadalīti tik tiešām, ka katrai Operācijai jābleķo-atseviški-un-kāpēc tie nav ieradušies, ja reiz tā birokrātija tik organizēti darbojas?!...ir ierosinājums jaunām darbavietām!...aizkašāt tukšās bedrītes...

tā tas notiekas pie mantas dalīšanas...pie ponciālajiem miera Bērniem...lai izplāšas, lai sadala kumosus, kas kuram...un pie tā turas, ko izplēsis...bet sanaidot ->tev tika vairāk...man mazāk... tas rada tikai naidu...netaisnības sajūtu..bet-kad miris miers...tas dod visiem vienādi-pēc katra spējām-visām maitu lijām!

nuja...kad miers ir norimies...tad pārējie var dzīrot-ālēties...tas saucas putenis...un kur tas sanesis vaļņus kā krājumus-sīkās pelītes visu izvazā-tas saucas-sniegvelks...
un ko trako tagad...kad viss vējā...

par burkāniņu karsēšanu vakar nogadījās kāds pastāts...es strādāju...vienkārši-strādāju...un tas nekas, ka mans objekts gadās arī ceļa krustojums...piestāj balts audi...kaut kur redzēti pusīši iekšā sēž...piestāj parunāties...un palielīties ar ser edvarda konjaku...un mēģina dibināt kontaktus...ar lielu žēlumu-gaudu dziesmu tie man sāka ausis taranēt...es te grozoties...bet neviens nenovērtējot.... tad sāka citu dziesmu-vai viena...vai var vakarā piestāt...kas man garšo...un tad --->es zinot   kā tas beidzas
jā...momentā sapratu, kā tiek vērtēts kas...man atradās simts iebildes...ka tas ir mans pienākums-gorīties...un-ka man ir mājā peļuši..kurus neviens neaizstās!...nezinu, vai tie receklīgie zaudēja cerības...bet edvardu paņēma līdzi...ar to arī bij sākuši savu braucienu.
ir lietas, kuras nav jāizčakarē!

Gan jau ka Tev ir taisnība,jo ne jau visur šī izvēle tiek dota

Daudz dzive ir sevi jalauzj....japielagojas.....lai no dzives gutu kadu labumu...