Bez olām nevar?ar pliku sieru
A kur,cik tālu jāiet?
Kur tad to grāpi,,galva liksi,?

Paldies.

Vispār jau sena patiesība saka, jo mazāk par Tevi zinās apkārtējie, jo labāk Tu dzīvosi, jo pārāk daudz nenovīdības un skaudības cilvēkos, un padomus jau prasām, lai attaisnotu savu neizdarību. . .

Paldies, ko vēlu ik katram kas to izlasīs un arī autorei. . .

Ja nav scenārija tad ir ja improvizē, galvenais lai izrāde būtu skatām un pašam aktierīm būtu labi, improvizācija ir daudzu lietu pamatā.

Cilvēks nav sevi pazaudējis sevi tas tikai sevi vairāk atrod, nevienmēr tajā labāka nozīme, cilvēce sen vairs neseko dzivnieciskiem instinktiem, izņemot dažiem svarīgākiem, mēs esam atraduši jaunus veidus kā sevi izdalīt no dzīvniekiem un izcelt sevi, cilvēce ir sasniegusi ļoti daudz pat neaptveramas lietas, par nelaimi cilvēkam piemīt ši īpašiba būt pārākam un kontrolēt lietas apstākļus, lai gan tas ir labi bet tas arī kaitē, cik svarīgi ir katra cilvēka viedoklis un kā tas ir to gatavs to aizstāvēt, tas ka faktu pierādījums. Cilvēce ir spējīga parādīt neiedomājamas lietas, pēdējie 20 gadi tehnoloģijas attīstība piemēram. Bet ir jammaina pamat vērtības, cik ļoti daži indivīdi vēlas varu vispārīgu varu, ignerējot vispārēju labumu. Šī ir celvēces nākamais solis kurš ja pārvar mainīt ambīcījas un skatienu, un sākt rīkoties vispārējam labumam, jauns solis cilvēcībai.  

Tad tas nozīme ka tā ir dzīve, dzīve ir viens problēmu risinājums,sava veida pārbaudījums mūsu spēku robežām un spējām, es uzskatu ka nav jabaidās no problēmām kamēr esi apņemies/usies tās risināt, jo tikko mēs pārstājam par kaut ko cīnīties un atstājām visu pašplūsmā tad šis dzīves Rubiks kubiks paliks par sarežģītu, bet kamēr tas nav tā ir tikai spēle kura paliek ar laiku grūtāka, bet attalgojums arī ir iespējams lielāks. Tikai jaiet uzpriekšu, un neapstāties.

Pārliecība par sevi un saviem spēkiem tā ir balva kura tiek iegūta, citam atrāk citam velāk, un arī šij parliecībai ir sava skala cilvēks kurš ir gājis sava prāta elles lokiem lai saniegtu šo parliecību ka viņš ir spējīgs pierādīt sevi būs lielāka nevis tam kurš domā ka ir spējīgs to izdarīt. Savā ziņa būt patiesam šajos laikos paliek grūtāk, jau bērnība vairums apmaldās un pazūd, kaut kur citi attopas citi pazūd, un es domāju par cilvēkiem kuri pazuduši, kaut kur, kuri visu laiku kaut ko meklē, un pat nespēj izskaidrot ko. Es nevaru teikt ka celvēce būs saticīga un labestīga, vairums mūsu elkiem labi skeleti slēpjas viņu skapjos, un ir mūsu elki, un katram ir vai ir bijis kuram gribam līdzināties kaut nedaudz, vai sasniegumus sasniegt tos ko viņi ir sasnieguši. Es negribu saticīgu labestīgu pasauli jo tas būtu labs bet maldīgs sapnis, labāk lai uz pasaules parādas vairāk unikālu cilvēku, kuri izceļas ar kaut ko labu, jo tad kad ir vairāk fascinējoši cilvēki sabiedrība kurā viņi ir mainās, jo tie negrib atpalikt no viņiem ,vismaz vairums.

Par šo jautājumu es domāju, ka lieta ir tur ka cilvēks nebaidās izteikt savas problēmas kādam un slēpt tās tiek izteiktas, bet ir bailes sāņemt atbildi un rekciju tieši tēmatu par savu jautājumu, jo uzreiz tikko kā atklāsim kad ir kāda problēma cilvēku priekštats sāk nedaudz mainīties. Kāda attieksmē ir pret tiem cilvēkiem kuri visu laiku prasa palīdzibu un neslēpj savas problēmas? Cilvēki dod padomus un internets ir pilns ar problēmu risinājumu variantiem, bet tas tiek darīt vispārīgi un nepersonīgi, jo vai šijā laikmetā cilvēka vājums tiek ieredzēts ?

labi,vēlāk princesītei var veltīt bibliogrāfisku eseju,kad grūti būs pašam pieslieties savai stenderei   

un cigans prieks manis ar ir cilveks......ja kas

cilveki nemainas...bet tu klusi labaka...un milaka....krasainus tev......

un vel tu esi akla...tikai burtus redzi

tu kaka uz cilvekiem......

un krasaina

pa 5.eiro...jau bus tiri normali vaki

ja gribesi izdot savu gramatu...2.eiro melnbalta.....5.krasaina

Tev no manis.

ta ka tu ar vari poblize k grehu pristroitsja...ja kas