Tas kaitē tad,ja grauz pēc katrām piecām minūtēm..

Pārmērīga zīļu graušana, kaitē organismam

Jā - ir !,un ne viens vien !
Ja tu cieni citus,cienīs arī tevi,un vienmēr - atsauksies!!!

   Nekādu zemtekstu nepateicu...,dzīvē ir visādas situācijas...

Kādā ziņā? Kaut ko izcili glupu atkal pateicu?

   Tu esi nepārspējama...   

Kādēļ viņam braukt no manis tik tālu prom? Ja brauktu,tad visticamāk jau, ka divatā

    Te Laimiņ nav runa par ikdienišķu aizbraukšanu... ,nu piemēram ja Tavs vīrs aizbrauktu kaut kur tālāk,vai tiešām nepainteresētos,kā viņam?

Kad tik to uztraukumu par otru nav pārspīlēti daudz...atskaitīties, kur esi,ko dari,kā jūties var reizēm arī nogurdināt Es nepārzvanītu,jo visi šo cieņu no manis, kuriem esmu vajadzīga,diez vai iegūtu.Reizēm dzīve mutuļo mums apkārt, jo rādās lielākajai daļai no Tevis kaut ko vajag.Es protu pateikt arī " nē"

te piedošanas nebūs

Labāk ar pirkstu to parādi

Dvēsele nepadodas , kamēr dzīva tajā ir cerība !    

Viens no daudzajiem stāstiem par okupantu vardarbību pret latviešu tautu , viens no daudzajiem naglotu zābaku sabradātajiem sapņiem . Gaidīsim filmu rudenī uz ekrāniem .

Nezinu,vai abiem puikām patiktos...

Cik izsūtīto,tik sižetu var veidot un stāstus rakstīt....Tās emocijas,pārciestās sāpes,tas nav aprakstāms,ko cieta un izcieta.
Vienu epizodi gan gribētos pieminēt... Tieši 14,06.1941 gādā tika deportēta arī man zināma ģimene,neļaujot paņemt līdzi absolūti neko....
Iegrūžot ratos,taisnā ceļā ar bērniem,basām kājām uz dzelzceļa staciju,kur gaidīja lopu vagoni...Vienā vagonā vīriešus,otrā sievietes ar bērniem kopā. Tā bērni pēdējo reizi redzēja savu tēvu,sieva vīru...
Bērnu māte ar trīs maziem puisēniem paspēja kabatā iebāzt dažus kartupelus,tos saglabāja līdz piezemēšanās punktam,neļaujot apēst...domājot par nākotni,par izdzīvošanu...Pēc daudziem gadiem,t.i.,60-to gadu sākumā atgriezās mājās.Pareizāk,kad atļāva atgriezties mājās.
Šis stāsts aizkustināja,kā sieviete,triju dēlu māte,spēja saglabāt vēsu prātu un tālredzību.

Tad labi,ka nograuzi,ja vēl kompanjons butu bijis,tad tad garšigāk

Kur jau tie gadi, kā satiku. Nesūdzos un nenožēloju. Pateicos Dievam!

Raivo !    

Pat lai neuzdošinās...pietuvoties