..sievietei tikai sava slota jāatstāj mātei...

ilūzija.

Negribu būt 401!

kā RĪGAS KUZJAM SOKAS? AR PASTAIGĀM

Ja bezsvara stāvoklī, tad -- smadzeņu nav

Valdošajiem vajag varu , un lai viņus liek mierā un neviens netraucē ... viņi kā ērces - paši atkritīs no valsts organisma , kad pucis būs piepildīts    

labs teiciens.....tiešām labs.   beidzot sievietes arī ko sāk saprast.

Ar valsti ir savādāk - smadzenes viņai tā piepampušas , aizņem jau 40 %   ..

Vai sievietēm liek ragus?

Tajos senajos laikos-vienkārši sakritība-kamērt filmiņu pārlika-nokrita...pārējo jau zini

AR SPĀŽRNIEM LIDO PIE NAKAMŽĀ ZIEDIŅA   BEZ RAGIEM

Ka tik vīrietis ar spārniem neaizplanē - nebūs ne vīra, ne spārnu.

Tas ir vienkāršs informācijas apstrādes proces. Naktī it īpaši strādā un saliek pa plauktiņiem, bet dienā minimāli noslogotas, jo strādā instinkti, ierašas, automātika. Smadzeņu svaram nav tā būtiskā nozīme, galvenais - darba efektivitāte.

.... izlasīju; paldies!!  

Manis nav, tad jau laikam nav...

Varbūt pati liekuļo un esi nepatiesa
Kāpēc norādi cita neīstumu pat nezinot nevienu! Tās ir tik tavas subjektīvās nepatiesās jūtas, jo pati jūties neīsta. Dzīve nav skriešanas sacīkstes! Nevienam neko nevajag pierādīt! Dzīve nav ģeometrijas formula!
Neviens ceļš nebūs par garu vai neīstu, ja tu pa to ej no laba prāta un bez steigas.
Ej pati! Neliedz citiem dzīvot savā patiesumā!
Es nebūšu alise, kas glauda tev pa spalvai. Ir jāsaprot, ka cilvēki ir daudzšķautnaini un patiesi savā realitātē... nevienam nav jāatbilst tavas realitātes stereotipiem!

Leira,spriežot,ka Tevis nav - vai Tev viņas ir?

Gunār,iesmērē ar taukiem!

Cilvēka smadzeņu masa ir apmēram 1,4 kg un tilpums no 1300 līdz 1500 cm3.
Smadzenes domas nerada!

   Es nezinu daudz ko, daudz ko nesaprotu un nesapratīšu- nekad; es kļūdos daudz, bet tad, ja uzskatu, ka esmu kādam pāri nodarījusi nepatiesi, nespēju pati tālāk, neatvainojusies. Man žēl, ka šo vietni, kā Lūsija saka, lielā mērā pārņēmusi liekulība un neīsti reveransi. Nekas. Mūsu stiprums vai vājums ir- stāvēt tam pāri. Ne tikai te. Man kārtējo reizi- neizdevās. Tāpēc jau saku, ka ceļš, kas mums katram ejams, nebeidzas nekad. Ja vien esam patiesi, pirmk., jau paši pret sevi.

    Šodien- pasakains laiks!!! Maz gan sanāca to pabaudīt, bet- vienalga!!- forši!! Pirms nobeidzu blogu, kas varēja arī izpalikt, ielikšu puķītes, kurām nezinu nosaukuma; pirms dienām divām to nebija vēl- nekur, tgd, šodien- ik pa gabaliņam- zālītē saziedējušas braši:

    Lai mūsu eņģelīši- ar MUMS!!- mūsu stiprumā un mūsu vājumā!!