Maija..tā ir greznība..kā ir dota iespēja.. Izvēlēties!

He,es arī būšu bez fantāzijas utt un nerakstīšu,ko darītu,jo vnk pieredze māca,lai nerakstu scenārijus,jo Dievam ir ļoti interesanta humora izjūta

Slepkava izvēlējās cilpu,bet aiz durvīm bija brīvība...
Tā ir cilvēku daba-izvēlēties zināmo,jo nezināmais biedē  

Shodien Tavéjà diena, ieklausies un izdzivo to !  

   Tu,par mani Vasiļuša ko... ,pašlaik esmu Rīgā un drukāju no viņas klēpjdatora...

dzejolis par to...ko neizdzīvoji Tu...bet atstāsts no manis...par sievu...kura kaut ko darīja pa savam...kā viņas vecāki-vidzemē-bet manējie-latgalē-pa savam...bet mēsli augsnē izstrādājas...paši...un iimamamam...es varu teikt-nav nākotnes bez pagātnes...kamēr lietas nav nokārtotas/nostabilizētas/...tikmēr notiek mīņāšanās uz vietas....ir jauki, kad visu nokārto-attiecībās un zinātnes sasniegumos...kuriem traukties būs tālāk...radot drošu pamatni-kā nākošo pakāpienu...
par nākotnes gājējiem...tie aplaužas...jo-nebija tomēr kādu sīku detaļu ņēmuši vērā...un atkāpjas...meklē kļūdas-savas..nepamanītās...vērā neņemtās-un tad-lūk kāds palikušais pagātnē-tev tās pačukst...un pasaka-es vēroju...un visu redzu-bez ass rats nokritīs...agri vai vēlu!
dzīve nav teorija...ne sapnis kas liek traukties...dzīve ir pareiza visās lietās...kad neko neesi piemirsis un pirms ceļā dodies-piesēdi-vai kaut kas tomēr nav piemirsts...kuram pateikties būs...un nezini... kad kas var noderēt!

Kamér tu sapno, viss kàrtibà - esi vél dzivs !

Būtu Tu vienreiz sev Sievieti atradis,un ar kuru nogrūsties-piem no Detroitas.

Laima...nezināmais biedē...bet ir cerība..palikt dzīvam...bet...kas zin...ja nu..nāve labāka?! Lai gan pakārwana...ir necienīga nāve. Atslēgas vārds...durvis...un, kas aiz tām...

   Es izvēlētos durvis,jo man būtu kaut vismazākā cerība būt palikt dzīvam....

    Robčik,tā nebija huiņa,bet kad otrā dienā pie manis atnāca divi pašvaldības policisti,un bez pieklauvēšanās ienāca manā teritorijā.....tad es piecēlos kājās un pateicu,cik klusi ienācāt,tik pat klusi izejat.....

Viss nezināmais mūs biedē,bet cilpa ir nevarīga padošanās liktenim ar jau zināmu un gatavu spriedumu..visu ātrāk un miers..
Mēs nekad neesam droši, kas slēpjās aiz šīm durvīm..tas tikpat labi var būt ļoti garš,neizsakāmi grūts soda izciešanas ceļš,bet dvēsele un sirdsapziņa ar to kļūs tīrāka..dzīvos tas, kurš spēs mainīties

zema pašapziņa ir tam, kurš iedomājās sevi augstāku un neklausīt Baušļiem...tas mirst pirmais!
tēvreize skaidri pasaka-neieved mani kārdināšanā/pārkāpt likumu/...jo viss ved uz durvīm-melnajām!..bet atbrīvo mani no Ļaunā...manā sirdī...manā dzīvē...piekopt ko tādu...kas ir degradējošs!...un esi Brīvs no viesiem 7 nāves grēkiem savā dzīvē!...tikai tad tu nevienam nebūsi pāridarījis!...bet tas, ko tu ēd...kā ģērbies-tas nav grēks-tā ir tava izvēle-visērtākā!

cilpa-ir vēlēšanās izciest...izdzīvot savu pārkāpumu...jo tas ir kāda cita pārkāpuma  izraisīta ...aizsargreakcija.

   Tas pats notiek cilvēku starpā,un naivi būtu domāt,ka vīrietis izvēlas,viņa vai nu piekrīt būt viņa,vai viekārši parāda viņam muguru.....

Neinteresanti cilvēcinņ ar ierobežoti fantāziju un zemu pašapziņas līmeni!!!
nekad! neko tādu nepasniedz!...jo gadās situācijās, kad no zābakiem aizšņorētiem...izlidos tikai tava dvēsele-dzīvība un neviens to nekur neatradīs-tavu elpas dvašu pēdējo-koncentrētā veidolā...bet vieta...traģisma strāvotā liksies baisa tikai taviem tuvajiem...pārējie pastaigāsies un ar šo klintsspraugu-nesaistīs ar notikušo!

  Kas notiek dzīvnieku bar;ā,m;at;ites izv;elas visstipr;akos,lai turpinātu savu ģenētisko sugu....

visi ir sodīti ar nāvi...bet ja nākas tādas izvēles...izvēlos cilpu-kamolu kaklā...tas ar laiku atlaidīsies...un nežmiegs...jo mezgls ir tikai pašā kaklā iespŗūdis...kāds...kurš tev pāridarījis...atlaid to...un vari elpot!
bet melnās katafalka durvis-lai brauc garām...tajās itin nekā...kā tikai tumsa nav...tajā nav ne cerību...nekā tur nav...un tumsa ir šaušalīga...kurā aizgājis pāridarītājs...kamols tavu kaklu kas žmiedzis jau ilgu laiku...lai tas brauc-ellē!...vai uzbrauc savās debesīs!...kur vien tam labpatīk pēc savu darbu sapratnes!
bet es-palikšu!...un līdzi Tumsā-nevilkšos!

    Neaizmirsti Annelīt,jau no akmens laikmeta ,lielāko daļu karu ir izcēlušies sieviešu dēļ....

Dzīvot gribās...cerība un bailes mijas...es izvēlos  tumwās durvis...