Tūliņ būs nogatavojies, birs zemē sēklai...

Valij.. Marts jau prišol!   

...šis pat aizmiga saldi

  ---  a bet forši lido ...

Nu ja, Lita..viss notiek tur augsti kokos

Neko nezini--ka tekilu dzer ar kripatiņu sāls.... bez pipara... bet bildītes izdevās ..

Kamēr lapu kokiem nav, mincenes labāk saskatīt!

re---sālsrijēja mute...gaida cerību pildīto  leopardu-acīm vaļā...

sāls piesaista ūdeni-dzersi un neatdzersies...kamēr pārsprāgsi..jo sāls koncentrācijai ķermenī jāsasniedz optimālais līmenis...

to 20. kapeiciņu atradu...jau kā pielietotu blīvīti kādam...bet-izkritusi...tātad-nav bijis numismāts...

Eju pie Benitas --tā liks sāli vēl galdā..

te es mazliet varu apdzejot Gagarinu-pirmo kosmonautu valstī...pirmo-visā pasaulē...un pasaule ir maziņa-Zemīte.

nu nē...tikai tagad Gatavs! aiiii, kā tev nepatiks...un uzvirmos ieborēts Pipars....

Ko pagaidi--Putsfejas darbi galā.. un šodienu...

pagaidi mazliet...

Tekilu pievienosi...

vienmēr pamanu sīkākos sīkumus...vissmalkākos dzīvesstāstus...kur iejaucies cilvēks...kā ļaundaris...un kociņa skatiens pret to...nav tas jaukākais....

nevienam trollim-nepieder NEKAS!...daudzkas tiem sāk izlikties...bet patiesībā iepriekšējā bilde un kāda notrimerēta kociņa iekšpuses attēls...šodien atradu sniegos...un tikai bildē saskatīju tajā sejiņu...domāju-nokniebšu-redzēs   kāda vinjete sanāks.

Tādi stāsti līdzsvaro starp cietsirdību un labestību.