Andim 22.51. Paši vainīgi , ka neejat vēlēt , pēc kaujas kulakus nevicina !

Bads nav brālis .Paveicās , ka pašu mednieku neaiznesa.

Nitiņa .....amigosā .....šodien .......aiz garlaicības .  

manos paladziņos nav tas kas tavos...par maniem-padomā...jo tie nav no zila/tukša/ gaisa grābti...un ilgi vari dzēst un tīrīt, balināt un vētīt...paliks tie!...kas nākuši no sirds-asinīm rakstītie!...un es negatavojos no saviem vārdiem atteikties...ne locīties lai izpatiktu un tos nebijušus padarīt-tie ir ticami!..vakar...šodien un rīt!

tu esi tas pelēkumpelēkais zirnītis...ko ēd ziemsvētkos...lai pazūdi nebūtībā...kā nebijis-lai aizmirstas viss kas bijis...nāks zaļie zirnīši...un darīs-to pašu...

jurīti--.kosma ķirmi-/tāpeja/ tikai var palīdzēt...tev ļoti jālūdz tas, ko vēlies patiesi..bet tu esi tik izkaisījies niekos...ka dievs vēlas skaidru atbildi...tu esi tik svārstīgs...mētājies no viena grāvja otrā...ka dievam vienkārši apnicis esi ...kā bāba...kura nezina kuru kleitu vilkt...un prasa citiem padomu...vai tiešām esi tik stulbs, ...paprasi savai sirdij-kura kleita tev labāk piestāv-tā, kurā tu labi jūties!
un tā-pat tavs dzimums tika izšķirts!...tu vari dzemdēt!...tu esi biezs-resns!

...piedzēries ar baltvīnu ...baltie asinsķermenīšu visus sarkanos iznīcina un tev draudēja-leikēmija...labi...ka laicīgi tiki atvienots no sistēmas!...drudža dēl...jo arī-sarkanie-tev nenāk par labu-izsit no līdzsvara.

Es zem tevis, toreiz... nezinu tā sanāca... Martini...

es šeit tagad...kāpēc-tāpēc!

Man ir rakstāmais un tinte... zilas gaismas kūlī apskati savus palagus... es atstāju tur vēsti...

es kā dzenis reperis ar knābi kaļu domas atziņas un labas omas...kā galma āksts...ko neklausās neviens...un tāpēc-galma rakstvedis-to visu pieraksta uz tāfeles...māla plāksnītes-maigas un mīkstas...neapdedzinātas...kas lietū-sakūst kā liesmā vasks...un pēdas nepaliek...bet tas arī sīkums liels...galveno jau dzirdējāt un mutrvārdu daiļrade iegrāmato no audzes audzē...

Nespēlējies ar sērkociņiem istabā, kad esi ar pelēkajiem zirņiem mielojusies...

nekad nelūkojies škībi/necienīgi/ uz to, kurš roku tev padevis-suka tu jobanaja-tinies atpakaļ-akacī!...jo neviens tevi cits no turienes nekārpīs ārā-kā tikai tas, kuram misija-betmens-inkognito! un nejautā...kas esi tu...jo viņš nejautā-kas tu tāds-bet dara to-kas jādara-glābējkonda!

Man pēc miega arī allažiņ ceļas... Labi, ka bez šmucītes- nesamirka...

bet nesatraucies...albatross izgulēs Miegu savu-un spārnos celsies..savos!...saules izžāvētos...kaut pateikties tas prastu-nekad-atkal-nesamirktu!

Es nezinu vai tā tev ir cūku gripa, bet nekas labs tas nav...

kur gan paliek lietas...saturs...kad tikai papīrīši ietimanie un taras uzraksti vēstī-te bija...marss...šnabis... virs sniega! albatross kur guļ dziļi ierakts...savā sabiedrībā...vai tie ir virtuālie pienesumi?!-iedomājies-ka tev atnesām! kaut paši izdzērām un apēdām!
..mazliet reps...un iesmaidiens par labiem vēlējumiem...

atceries...ka Vilks ir Dieva Suns...nevis radījuma piejaucētais...darbarīks.
Vilks var krustoties ar pluškiem-pekinas čičuvavām pat...bet-tam tas ir zem-goda!
atstāj dabas daļu-dabai...un neskumsti...tavs taksītis vilkiem nekalpos par izsūtāmo zēnu...viņu barā nav kādu paverdzināt-bet visi ir vienlīdzīgi-no katra pēc spējām...kur arī pēdējais-ir-visderīgākais

ak kādi senlatvieši ar vāgūžiem un govīm...linu krekliņos un vilnas ūziņās...bet cepurītes-nevienam!...ne lakatiņa ko galvās nekrietnās domas piesegt-nevienai
kātiņi vien kā mušmirēm...kā jau pie mirstīgiem piedienas!
un jaušu-ka aiz būdeļniekiem...tik tiešām nekas pāri nepaliks...

Kā vecss lauksaimnieks   , ar senu pieredzi, varu teikt pavisam droši   -sūdīgs no Tevis lauksaimnieks, ja izbirušas sēkliņas vietējam strazdam žēl