Oponējot Robcikam par dzirdēšanu- mēs gan esam dzirdējuši Tevi, i dziedam, i muzicējam, i vēl šo to, pats taču blogā biji ielicis savus meistarstiķus...

... Robčiks tik forši pateica:  savējie sapratīs!!!
                     pa nopietno- jā, baigi silti kļuva no šiem vārdiņiem... kļuva gan!!

sanāks pupiņvaloda

....   nu ja- gribēju būt nopietna, nu tad uzrakstīju ar nopietnāko vārdu kombināciju:
             Ja pa galīgi pa nopietno;
.... uztaisīsim to vēl "nopietnāk":
                Pa ja pa galīgi pa nopietno pa!!!

Leira!! Man esot veseli divi Sargeņģeļi, un es tikai tgd saprotu, kā viņi ir rāvušies, vaiga sviedros, gadus n-tos.. , un tikai tgd, beidzot!!!- es viņu darbošanos, respekt.- manis uzpasēšanu, tā, pa īstam, novērtēju!!  

Ja pa galīgi pa nopietno- tad, kad pirms ned. ar mani notika tas, kas notika, un tad, kad nācu pie apziņas, man pirmā doma bija:  Ārprāts!! Cik daudz nenokārtotu lietu palicis!! Tai skaitā- neizrunāšanās ar cilvēkiem; cik daudz nepateiktu- paldies!! .. Un tgd es zinu, ka nevienu samīļojienu, nevienu bučiņu, nevienu mīļu vārdiņu nedrīkst atlikt uz "kaut kad... tad jau.."..., nu tā...   .. kā Irinas ievietotajā dzejolī:
                                          "Vajag runāt un īstajā brīdī",
jo- kas zina??- tā cita brīža var arī vairs nebūt..

Avenes, tgd??? Forši, Lillij!! Es tikko izvārīju auzu pārslu biezputru, svaigo aveņu gan man nava, bet- ēdīšu to putru ar aveņu zaptīti..  

Kāpēc šī problēma tav tik ļoti sāp

Ineta, Irina, Lillij- paldies!! Re nu- kā jauki izpelnījos labus vārdus pretī!!  
Es vnk izlasīju Robčika komentu, un, kā jau tas ar mani notiek, nu nāk man smiekli un viss!!! Tu pats, Robčik, esi vislabākais antidepresants!!

.... nu nu- nez vai šoreiz tas latīņu teiciens, kas bloga virsrakstā, būs īsti pēc adresāta..
Ir tomēr liela atšķirība, vai cilvēks tam, ko vēlas pateikt savā blogā, sevis paša paustajam, pievieno atsauces /avotus/, kur tas izlasāms detalizētāk, vai vnk paņem kādu materiālu, pārkopē kā savu- un aiziet uz "urrā!!"- nupat iediskutēsim, draugi, par šito jauko tēmiņu!!  

Ok, ja jau te tiek aizrādīts konkrētam adresātam- Inetai, viņas komentam pieminētajā blogā pretstatot Inetas pašas blogu ar atsaucēm, tad arī es izteikšos ļoti konkrēti:

Mani, personīgi, tieši ar to vnm ir saistījuši Inetas blogi, ka viņa, runājot par tēmu, kas ieinteresējusi pašu, nerunā tikai no zila gaisa /blogi, kā būsiet, cerams, pamanījusi, ir atšķirīgi- vieni vairāk tendēti uz personisko, emocijām; citi- uz izzinošo; Inetas blogus vairāk pieskaitītu otrajiem/; tiek pievienotas adreses, kur par to var izlasīt sīkāk tie, kuriem arī tēma šķiet saistoša. Jā, ja jau pacenstos, protams!, šo informāciju tajos citos avotos mēs varētu atrast paši, bet man tieši tas patīk, ka varu ieekonomēt laiku, un izlasīt uzreiz!! Un- paldies viņai par to!!  

Ja, izejot no teiciena, tas vērsis būtu pievienojis kaut nelielu norādīti, ka tas nav viņa paša garadarbs, viss būtu ok; bet tam vērsim, rau!, tas šķita par grūtu   .. gadās..

jus ko tiesam te pa nopietno nematies...ko...uzrunaja....sadzirdeji...savejie sapratis..3.gadus te jau sezu..es te neko nevaru dzirdet...

Ingrīd, paldies!   Tavs blogs, pareizāk to ko esi pateikusi- uzrunāja!
Tev

kads sakars internet veikalam ar garantijas remontu...ko

ingridin   ...sitos antidepresantus kurus tu tagad dzer...vajag nomainit pret citiem...

Andris Labais-20:16-

Juri Macho un Andi ! Man prieks šeit sastapt latviešus

Aplausi studijā!
Rudīte Rudīte 08:33

Daudz kas no malas var šķist...(tas sakarā ar Taviem spriedelējumiem par un ap mani, kur Tev šķiet te tas te šis... brīva vaļa fantāzijai )
No bloga ieraksta, diskusijas secināms- bloga autore izvēlējusies bloga tematu kā aizstāvības (advokāta) runu lietā par zādzības faktu, cenšoties minimizēt zādzības ļaunumu un cildinot zagli... mja!!! Svešu domu, informācijas, garadarbu piesavināšanās ir zādzība.
   Domājams, ka autorei līdzīgi domājošie būs tikpat toleranti arī pret mantiska rakstura zādzībām, kad tas skars pašus personiski, nu kas tad tur slikts, bija vienam mašīna, ļauj taču pavizināties arī citiem visiem jautri...

Paldies,Ingrīda,par mīļiem vārdiem,kuri nāk no sirds!

Nav nozīmes vārdiem,
Kuri ir tikai vārdi.
Nozīme ir sirds vārdiem
Tiem spēj ticēt,
Tie spēj palīdzēt.
Tajos var klausīties
Un tie ir no sirds.
Tā ir sajūta, kad saproti, ka neesi viens,
Sajūta, kuru ir jāsajūt
Un atkal spēj dzīvot,
Spēj just un smaidīt,
Spēj domāt un mīlēt.
Pietiek tikai ar pāris zilbēm un Tu pacelies spārnos,
Tu ieej citā dimensijā
Un dzīve it kā sākas no jauna.
Liela nozīme ir vārdiem,
Vārdiem, kuri nāk no sirds
Un aizķeras citā sirdī.
Vajag runāt un īstajā brīdī
Kāda sirds, kurai būsi vajadzīgs,
Kāda sirds tevi sadzirdēs
Un spēs pacelties spārnos...
Ir mīļi kādu atgriezt dzīvē!!!

L---iņ! Sirsnigi sveicieni Tavā dienā, lai dāvinātās "pujenes" ilgi plaukst un nenovīst

(bilde no mana pers. arhīva-pujene-peonija)

Apdaudzītais ar zināšanām Juris Reinis varētu paskaidrot, vai es pareizi zinu - polit uzskata, ka, ja, piem., krievs ieiet latvietī, tad rodas latvietis, bet vārds integrācija laikam tomēr nozīmē to, ka 2 lietām apvienojoties, rodas jauna, nebūt ne viena no divām, kas apvienojās...

Bez šaubām kā ASV ar NATO līdzdalību tika ievārīta tā visa "putra" ar (bēgļiem). Tika likvidēti līderi kas saturēja šos grožos. Tagad tur valda anarhija, ieroču "navalom", bandas cīnās par ietekmes sfēru, citi mūk.

Ingrid, jauki, ka mums ir iespēja ne tikai te pačatot, bet arī kādreiz ar labu vārdu, interesantu domu uzmundrināt, ar sakarīgu brāzienu sapurināt, nedaudz paflirtēt, paklausīties to mūziku, kas vienam vai otram amigosietim iekrīt sirdī, un pabūt ar viņu uz viena viļņa! Un burvīgi, ka Tu savā individuāli atklātajā stilā to māki mums visiem pateikt, pateikties, tā uzmundrinot un sapurinot mūs pašus    (Jā, un, ja vērsīsies pie manis personiski, muguru neuzgriezīšu, tas gan!ja palīdzēt nevaru, tad vismaz izrunāties varēs).

Man Tavs blogs ļoti uzrunāja, tiešām, tiešām, es kārtējo reizi pārliecinājos, cik svarīgi mums ir izpaust savas sajūtas, nostāju, attieksmi ne tikai, kad kaut kas ir greizi/nepareizi, bet arī, kad ir patīkams sakāmais. Daudzreiz taču mēs noklusējam, domādāmi, ai, ko nu, gan jau viņš pats saprot, kā es pret viņu attiecos.