ja notiek pozicionēšanās-visa valsts esmu ES-vadonis!!!...jūs esat mani locekļi...tos pēc tam ataudzē labvēlīgos apstākļos....bet šāda rīcība ir pieskaitāma zivij, kura pūst no galvas...un galvas arī tiek nomainītas.

vai zināji, ka čukčas gatavo pavisam vienkārši-tie nostiprina gaļu tekošā ūdenī-upē...un kolīdz tā pagalam izpuvusi no sevis-tad gatavo..kaut ko līdzīgu kā plaušas...tik gaisīgu ēdienu...var daudz mācīties no citiem! tāpēc jau pastāv kultūru apmaiņa...nav jau te briežu vairs...... kartupeļi to vietu aizņēmuši, kā otrā maize-aiz graudaugiem...
un...ja alņa-loša ciskas no meža tik grūti izdabonamas-nosvīdušam diletantam pār muguru   jānes-savs sapnis ...tad-iztiks ar to, kas ir!

Kādreiz vienkārši ir jāatgādina visiem labi zināmās lietas. :) Un vēl jo vairāk labi, ja tas kalpo par atrunu turpmākai atpūtai. :)))

Paldies. Redzu ikdienā.., bet suns ir feins  

Paldies. Tikai , vispirms, vajag, tā kārtīgi, nogurt

Ar idiotismu...

cik es zinu-tikai GŪT!...un daudzas uzdodas par XXX...gatavas DOT! lai tev sokas izklaidēs!..ar Mašiņkām..vai tās mašinītes, vai rociņas. autiņos spārdās...kas man par daļu!

Tik pat slikti, ir nozagt, izzagt savu valsti..

Man ir suns, jo kaķus neatzīstu...

suns skatīsies tikai uz saimnieku...nonācis tam svešā vidē...bet kaķis-meklēs SEV siltu un ērtu vietiņu...kur nolīst-netraucēti murrāt...viņiem saimnieks nav aktuāls

vadība...vīrs...sieva... vai valdība būtu tā čūska, kas tevi ar ābolu kārdināja...caur sievu.

kādu pieburt..bet sieviete, kura rokās vīna glāzi tur...tā zina ko vēlas...un dabūs ko vēlas!

ziemu...pirms mammītes aiziešanas redzēju sapni...viņa ābeļdārzā...sniegos...nosalusi...ienesu mājā...un samīļoju tik ļoti-kā nekad nebiju darījusi....es nevēlējos viņu zaudēt!

elēģija...kad pārtop nostaļģijā...pēc tā, kas bijis...sniegs...debesīs jau tālu snieg-apsnigsim...dosim godu tiem...skumjajiem...svētku nepietiek...
tāpēc-ļaušos apsnigties pilsētai!...bet man sniegs ir dāvana...sniegs kur nav problēma lai radītu dzīvību ielās...satraucošu...bet-mieru gūtu-es kā smilga vēja liekta...atliecos...un...klusi-zemei-pieskaros...tur uzdīgs manas sēklas...ja grauds nekrīt zemē un sevi neatdod...tas tālāk-nevar dzīvot.

tas veltīts Monai Līzai...kuru apmīzāt sniegā..un izķēmojāt galerijās...tas veltīts tavai attieksmei-oriģinālam!.../man par to bija reiz blogs...bet VIŅA-Līza---paliek tāda pati...Leonardo mīļotā...mūžīgi mūžos!...un tava mīļotā-viņai nespēj līdzināties!...mīz vien tālāk...kāda cita-mīlestībai!...bet tai-ne silts no tā-ne auksts..kā KOKO izteicās-es par jums nemaz nedomāju!...kaliet savu laimi sev paši vien!

Varbūt.

https://www.youtube.com/watch?v=Gcg9oU1q-pg
es jau priecàjos par smukajàm bildém  

Svētdienas rīts...Lūdzu vēl vienu kafijas tasīti!   

Tu zini???
Uzrakststīji mums tekstu, jau sen mums zināmo- it kā....- bet, izlasījusi to, ko zinu- vēlreiz, kā no jauna, bez vismazākajiem sirdspārmetumiem, eju atpakaļ gultiņtā- lasīt... un- kas zina???- vrb iemigt... vēl.... no jauna....

Max..., labāk par balto pasaku - priecājies !