Dzēsts profils
6. jan 2016. 20:33Vārdu ķēķis pielietoja agrāk vairāk Kurzemes pusē. Mana vecmamma tā teica.. tāpat kā vārds redele (trepes), kambaris (pieliekamais), ķocis (grozs)..zoste (mērce).rāceņi (kartupeļi)
Dzēsts profils
6. jan 2016. 20:29Kāda starpība, kas uzrakstīja ...tēma klačiņai ir, kas grib tas klačo, kas grib ieriebt, tas riebj...
Dzēsts profils
6. jan 2016. 20:27Apskatījos ievietotus linkus...reinkarnatore Inga arī ievietoja.. Nu nezinu, patiešām, kurš uzrakstīja....
Dzēsts profils
6. jan 2016. 20:20Nu jā, Lita, vesels domu klondaiks
Dzēsts profils
6. jan 2016. 20:19Katrā gadījumā ievēroju noteikumu nepiesavināt sev šīs rindas, tātad tas nav palgiāts,Lūsija Es, ja godīgi, neidziļinājos, kurš tieši šīs rindas uzrakstīja. Atradu internetā ar šādu parakstu. Ja es rakstītu zinātnisku rakstu, tad piepūlētos un sameklētu autoru..
Benita L. 6. jan 2016. 20:07Dibens paliek dibens lai cik dārgs,no ķēķa vai ne!
Dzēsts profils
6. jan 2016. 19:59Es tā viegli un vienkārši to nevaru uztvert, te ir 12 blogu tēmas. Katram punktam, katrs var ko bilst tīri savu, personīgu. Arī Z.Mauriņas teiktajam visam nepiekrist, ko domājusi ar iekšēju nemieru? Viņa savu apzīmējumu dvēseles stāvoklim pateikusi, bet iekšējs nemiers var būt radošs, darboties gribošs, pilns enerģijas...
Dzēsts profils
6. jan 2016. 19:45Es šo rakstiņu lasīju, vismaz, piecus gadus atpakaļ.
Man nepatīk, ka katrs šīs rindiņas uzdod, kā savas. Sarma Upesleja???
Rindas ļoti labas, bet ķurš tās teica?
Dzēsts profils
6. jan 2016. 18:57Ķēķa puse ? 'Fasāde?
Vajadzētu izvēlēties pareizos vārdus. Kurš tā runā? Stulbi, veci veči tikai tā saka.....
Ingrida X. 6. jan 2016. 18:51Gunta!!!! Es patiešām izsmējos par Tevis uzrakstīto!!! Visvairāk par to:"Tu tak zini, ka man vajag tikai smaku, stulbuma pašai pietiek." Man patiešam prieks, ka Tev sanāca tik jauki pajokot!!!!
Kurzemniece E. 6. jan 2016. 17:10a nepazīstamiem nesadarbojos
Dzēsts profils
6. jan 2016. 17:09Man liekas tai fasādei ir uzvilktas bikses...
Dzēsts profils
6. jan 2016. 16:44Visas atbildes tiešām ir mūsos Līdz šim instrukcijas punktam jau savā pusmūžā aizrakusies
Dzēsts profils
6. jan 2016. 16:39Prieku daudz kur saskatīt var..
Dzēsts profils
6. jan 2016. 16:36Jā..cenšos..
Dzēsts profils
6. jan 2016. 16:35Ja katru dienu atradīsi par ko priecāties dzīvē, tad rutīnas nebūs...
Dzēsts profils
6. jan 2016. 16:33Plaša tēma, var izvērsties daudz..
Bet gribu vēl piekrist Zentai Mauriņai par to iekšējo nemieru, ja no tā atbrīvojies, tad ir prieks.. Bet no otras puses var iestāties rutīna un paliks garlaicīgi
Dzēsts profils
6. jan 2016. 16:28Jā..laba atziņa!
Dzēsts profils
6. jan 2016. 16:24Mūsu vecvecāku mājvietas bija, salīdzinot ar mūsu gaišajiem, moderni iekārtotajiem dzīvokļiem, tumšas alas. Bet mūsu dvēseles mājokļos nemanām attīstību. Vēl arvien gar mūriem aug patmīlības mušmire, atriebības nātras dzeļ visās spraugās, naida pelējums pārklāj klonu, egoisma dzelzs aizkars noslēdz durvis uz plašo pasauli un lielajās logu rūtīs zied vienaldzības leduspuķes. Patiess prieks tikai tad iespējams, kad cilvēks, atbrīvojies no iekšēja nemiera, no egoistiskas dziņas tēlot pirmo lomu dzīves skatuvē, atver savu sirdi klusumam, lai piepildītu tikai viņam īpatnās iespējas.
/Zenta Mauriņa/
Šī arī ir laba atziņa


